Kādreiz vērienīgā ražotne – Tūjas ķieģeļu ceplis – kopš deviņdesmito gadu sākuma stāv tukša un pamesta, savu te darījis arī laika zobs.
“Dosimies iekšā paskatīties, kas te vēl ir saglabājies,” apskatīt bijušo ražotni aicina SIA “Tūjas nami” valdes loceklis Kristaps Ēdolfs.
Ķieģeļu dedzināšanas cehs ir pati apjomīgākā bijušās fabrikas daļa. “Te var tikai nojaust, kā agrāk tas viss darbojās, te bija nodarbināti vairāki simti cilvēku.”
Grūti iedomāties, ka ar šo lielo – būtībā graustu – var saistīties visai vērienīgas pārveides ieceres. Un to pamatā ir tas, ka bijusī ķieģeļu fabrika ir iepatikusies jaunajiem saimniekiem, ārzemju investoriem. “Īpašnieki ir bijuši ceļā no Somijas uz Lietuvu, viņiem draugi ieteikuši piestāt Tūjā, jo šī ir ekskluzīva vieta tādā ziņā, ka var ar kemperi piebraukt pie pašas jūras, paša krasta, daudziem ārzemniekiem tas patīk, viņi bija pa kluso pārlēkuši žogam pāri, visu izložņājuši un sazinājušies ar īpašnieku, ka vēlas pirkt.”
Kristaps Ēdolfs pārstāv šo jauno īpašnieku intereses un ir pārliecināts, ka izdosies te īstenot vērienīgu pārbūvi. “Šeit tuvāko piecu gadu laikā būs vismaz 40 dzīvojamās mājas, četras daudzdzīvokļu mājas, apartamenta tipa. Mēs esam uzsākuši jau sadarbību ar potenciālajiem partneriem par mazas kafejnīcas izbūvi vasaras sezonā.”
Bet kā tad notiks šī pārveide? Jo, kā jau var redzēt, tad restaurēt vai atjaunot šīs ēkas būtu vairāk, kā problemātiski. “Būtu ekonomiski nepamatoti mēģināt to kaut kā restaurēt, jo šīs būvkonstrukcijas ilgstoši ir stāvējušas pamestas novārtā. Doma ir tāda, ka 90 procentu apjomā mēs to nojaucam, sākums varētu būt jau nākamgad. Vietējie iedzīvotāji pat priecājas, ka nebūs šī grausta vairāk.”
SIA “Wolmar Properties” valdes locekle Liene Hlizova saka: “Lielākie izaicinājumi – mēs jau laikam esam izgājuši un tikuši galā – bija saistīti ar komunikācijām un inženiertīkliem, kas bija jāpievieno šiem objektiem, lai cilvēkiem būtu gan ūdens, gan kanalizācija, gan elektrība. Otrs, lielākais izaicinājums droši vien būs palīdzēt attīstītājiem saglabāt kaut kādu daļu no vēstures.”
Lai arī lielākā daļa būs jānojauc, projekta īstenotāji ir iecerējuši atstāt arī bijušā ķieģeļu cepļa vēstures liecības. Vispirms jau, kā stāsta Kristaps Ēdolfs, tie būs abi iespaidīgie dūmeņi. “Par sienu – kopā ar konstruktoriem mēs izrēķināsim to labāko sienas daļu, ko varētu atstāt, un starp divām stikla vitrīnām, arī naktī izgaismotām, varētu saglabāt kādu no būvkonstrukcijām.”
Arī jaunceļamajās mājās ir iecere, ka apdarei tiks integrēti Tūjas sarkanie ķieģeli, lai arī tādējādi saglabātu kādu daļiņu no ķieģeļu cepļa vēstures. Darbi, var teikt, ka ir jau sākušies, ir attīrīts viens zemes gabals, kur jau šovasar noritēs divu dvīņu māju būvniecības darbi. “Pirmkārt, vislielākais ieguvums būs tas, ka nebūs šī grausta vairs. Otrs – Limbažu novads. Ja mēs piecu gadu laikā pabeidzam visas šīs mūsu ieceres, tad te varētu būt līdz kādām 50-60 ģimenēm, kas nāktu klāt, un Limbažu novada pašvaldībai būtu vairāk ieņēmumu no nodokļu maksātājiem.”
Jau šovasar varēsim sekot līdzi, kā izdosies realizēt šīs ambiciozās ieceres, projekta īstenotāji atzīst, ka neiespējami tas nav. Par mājām, kas tikai vēl te taps, interese jau ir.
#SIF_MAF2023
