Heiteris, feils, čilot. Anglicismi pārņem latviešu valodu

15. oktobrī bija Valsts valodas diena, bet arī šonedēļ turpinās šai dienai veltīti pasākumi. Līvānu 1. vidusskolā šodien viesojās Latviešu valodas aģentūras pārstāvji, kuri lekcijās stāstīja skolēniem par anglicismiem latviešu valodā.

“Ejam čilot!”, “tu nofeiloji”, “viņš ir heiteris” – šādas un līdzīgas frāzes bieži vien dzirdam sarunvalodā un lasām sociālajos medijos. Anglicismi latviešu valodā ienāk arvien straujāk, īpaši izteikti – jauniešu vidū, tādēļ Latviešu valodas aģentūras speciālisti dodas uz skolām, lai runātu ar skolēniem par anglicismu lietošanas iemesliem un veidiem, kā tos aizstāt ar latviešu valodas vārdiem. Lekcijas norisinājās arī Līvānu 1. vidusskolā. “Man ļoti šķiet svarīgi runāt ar jauniešiem tieši par šo procesu, tieši – kuri vārdi ienāk. Un mans mērķis, lai viņi paši piedomā pēc tam, padomā, ka ļoti daudz var izteikties ar tiem pašiem vārdiem, kas mums jau ir pieejami latviešu valodā,” saka Latviešu valodas aģentūras valodniece Justīne Bondare.

Latviešu valodas aģentūras pārstāvji uzsver, ka ne visi anglicismi ir slikti. Ir tādi, bez kuriem mēs nevarētu iztikt, jo nevaram atrast pietiekami atbilstošu vārdu latviski. Tomēr daudzi anglicismi aizstāj jau esošus latviešu valodas vārdus, piemēram, “feilot” pret mūsu pašu “izgāzties”. Līvānu 1. vidusskolas 12. klases audzēkne Evelīna Žanete: “Gribētos labāk izteikt savu viedokli vairāk latviski nekā angliski, bet angliski ir ērtāk un ātrāk.”

Sabiedrībā izskanējuši dažādi jaunvārdi, piemēram, no angļu valodas ienākušais “podkāsts” tiek aizstāts ar vārdu “raidieraksts”. Lai gan jauniešu vidū šis termins nav guvis popularitāti, ir tādi jaunvārdi, kas veiksmīgi iekļaujas sarunvalodā. Ne visus jaunvārdus izdomā valodnieki. Bondare: “Dažreiz varbūt rodas iespaids, ka tikai valodnieki kontrolē šo procesu, bet – kā bija ar šo vārdu “sveškauns”, ko radīja ne valodnieki? Mēs katrs varam radīt šos jaunvārdus. Mēs tos varam sākt lietot savā draugu grupā. Ja tas aiziet, ja tas skan labi, kāpēc ne?”

Līvānu skolēnu galvenais secinājums pēc pasākuma bija – jebkurā valodā, arī latviešu valodā, var pateikt visu, ja vien ir pietiekami izzināts vārdu krājums. Latviešu valodas aģentūras pārstāvju lekcijas Līvānu 1. vidusskolā norisinājās par godu Valsts valodas dienai.