Jau pēc četriem mēnešiem gaidāmas nākamās Saeimas vēlēšanas. Tā kā ar katru reizi balsotāju aktivitāte samazinās, vairākiem ekspertiem ir bažas, ka līdzīgi varētu notikt arī pirms šīm vēlēšanām. Sevišķi zema parasti ir jauniešu dalība. Valsts izglītības un satura centrā cer, ka līdz ar kompetenču pieejas ieviešanu mācību saturā, situācija varētu uzlaboties.
Daļa jauniešu, kuriem šis būs pirmais vēlēšanu gads, ReTV atzīst, ka pat nezināja, ka šogad būs Saeimas vēlēšanas. Līdz ar to daži no viņiem arī nezina, vai dosies vēlēt, vēl jo mazāk – par ko balsos. Jaunieši - nekautrējas arī atzīt – skolā par to ir stāstīts maz. “Vajadzētu vairāk skolās par to runāt, jo vēlēšanas “tas ir jūsu pilsoņa pienākums piedalīties”, bet kas notiek, kādas lietas darbojas, kāpēc, par ko balsot?! Tā nav,” saka Vidzemes Augstskolas studente Evija
Arī Valsts izglītības satura centrā atzīst – vien aptuveni 10% skolu par to ir runāts padziļinātāk.
VISA projekta “Skola 2030” eksperte Santa Kazaka: “Patiesībā ļoti retās skolās ir tādi priekšmeti, kā politika un tiesības. Pārsvarā šiem sociālās jomas mācību priekšmetiem iepriekšējā saturā uzsvars ir ļoti neliels. Mācību saturā, kuru šobrīd apgūst divpadsmito klašu skolēni, neapgūst politiku.”
Jaunā mācību satura ieviešana esot viens no risinājumiem kā radīt interesi un izpratni par pilsonisko līdzdalību. Tiesa - tas neliedz arī citās stundās skolotājiem pievērsties tādam tematam kā pilsoniskā atbildība. Jaunā satura ieviešana būšot arī gadiem ilgs process un negarantē to, ka nākamās paaudzes būs aktīvākas. Santa Kazaka: “Mēs veidojam jauniešos daudz dziļāku izpratni, bet ar to nepietiek, tāpēc, ka lai es dotos vēlēt, būtu pilsoniski aktīvs, tam ir jāveidojas par ieradumu. Skola iedod šo saturisko, bet ieradums veidojas tikai tad, ja redzi apkārt piemēru.”
No demogrāfijas viedokļa šobrīd Latvijā ir 1 382 731 balsstiesīgo. Jauniešu no 18 līdz 24 gadu vecumam Latvijā ir aptuveni 118 000 tūkstoši, kas ir nepilni 10 procenti no visiem balsstiesīgajiem.
