Ir apritējuši desmit gadi, kopš mūsu maciņos latus nomainīja eiro un Latvija kļuva par 18. valsti, kura pievienojās eirozonai. Desmitgade ļauj izdarīt gana nopietnus secinājumus, ko esam ieguvuši kā maksāšanas līdzekli, ieviešot pasaulē otru nozīmīgāko valūtu. Eiro kā valūta gan ir tikai līdzeklis ekonomikas stimulēšanai, cik veiksmīgi tas izdodas, lielā mērā ir atkarīgs no politiķu lēmumiem.

Pirms desmit gadiem Jaungada naktī bankomāti bija sagatavoti, lai jau tūlīt pēc pusnakts ikviens no tiem varētu izņemt pirmās eiro banknotes. Toreiz to svinīgi steidza darīt valsts augstākās amatpersonas, bet sabiedrība naudas maiņu galvenokārt atstāja uz vēlāku laiku. Kā izrādās, arī pēc desmit gadiem aizvien nav apmainīti lati gandrīz 120 miljonu eiro vērtībā. Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Silakalns: “Dienā ir pāris darījumu joprojām. Gadā vairāki miljoni latu tiek apmainīti. Ja bankontes ir teju 90 līdz 100% apmainītas, tad monētas apmainītas mazāk nekā puse, it īpaši mazā nomināla monētas ir maz apmainītas.”

Valmierā uzrunātie ļaudis atzīst, ka dažām piemiņai mājās vēl pataupīti īpašie jubilejas lati, bet kopumā eiro kļuvis par ikdienišķu un ērtu maksāšanas līdzekli. 

Latvijas Bankā norāda, mūsu ekonomika ir salīdzinoši neliela, tāpēc stabila valūta ir viens no pamatiem, kā to pasargāt no smagiem satricinājumiem dažādās krīzēs. Kopš eiro ieviešanas 2014. gadā tādas piedzīvotas pat vairākkārt, taču eirozonai kopīgi izdevies tās pārvarēt. Silakalns: “Latvijas reitings ir kāpis straujāk, nauda ir bijusi lētāka nekā valstīs, kas izvēlējās saglabāt savu nacionālo valūtu. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir samaksājuši procentu maksājumos, tāpat arī uzņēmumi un valsts daudz mazāk, nekā būtu, neieviešot eiro.”

Viskrasāk ekonomisko situāciju sabangojis Krievijas iebrukums Ukrainā. Strauji kāpa inflācija, procentu likmes no teju negatīvām sasniedza gandrīz 4%. Eiro valūta daudziem kredītņēmējiem pašreiz sniedz zināmu drošību. Silakalns: “Tagad pie šādas milzīgas inflācijas, kas būtu arī ar nacionālo valūtu, jo ir ārēji faktori, kas to nosaka, procentu likmes būtu milzīgas, tādam normālam cilvēkam kredītu būtu ļoti grūti atmaksāt.”

Tāpat arī varam novērtēt iespēju brīvi ceļot un nemainīt valūtas, salīdzināt cenas eiro vērtībā dažādās valstīs. Latvijas Bankā norāda, ka turpmākajos gados viens no mērķiem ir nostiprināt tieši skaidras naudas pozīcijas ikdienā. Kā pierādīja arī notikumi Ukrainā, krīzes situācijā tieši skaidra nauda ir ļoti būtisks instruments. Silakalns: “Latvijā šī attiecība ir tāda, ka ⅓ norēķini ir skaidrā naudā, ⅔ ir bezskaidrā naudā. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai visā valsts teritorijā, izmantojot bankomāti tīklu, būtu pieejama skaidra nauda cilvēkiem, kuri to vēlas.”

Tikmēr vienu un divu centu monētas, kas pēc inkasācijas nonākušas Latvijas bankā, atpakaļ apritē nonāk tikai daļēji. Drīzumā Saeimā varētu skatīt likumprojektu par maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanu, kas ļautu vēl vairāk samazināt sīknaudas apriti. Iedzīvotāji gan viena un divu centu monētas aizvien varēs turpināt izmantot savos norēķinos.