Starptautiskajā mākslinieku rezidencē Pedvālē šobrīd satikušās divas valstis un divas paaudzes. Lai gan šķietami pilnīgi pretējas, tomēr viena otru papildinošas. Gandrīz divus mēnešus Pedvāles ainavā un Latvijas dabā un cilvēkos iedvesmu smēlās māksliniece no Korejas, un noslēguma izstādē viņai pievienojies tēlnieks un zīmētājs Andris Vārpa.

Korejiešu māksliniece Latvijā ieradās zelta rudenī, bet pēdējās viņas rezidences dienās apkārtne pārvērtusies baltā pasakā. Sals kož kaulos, taču performancei tas netraucē. Tā norit bez vārdiem un paskaidrojuma, un skatītājiem jāmēģina domas nolasīt pašiem, kad nepieciešams, atsaukties mākslinieces aicinājumam.

Performances nosaukums ir “Neaizmirsti; līdzjūtība dzīvajiem”, un tā veidota gan kā piemiņas rituāls, gan laimes un miera vēlējums. Korejiešu māksliniece Oh-Kyung Jang: “Šobrīd pasaulē ir tik daudz traģēdiju, arī manā valstī. Tāpēc es gribēju izveidot rituālu, kas to neļauj aizmirst – lai mēs šādas traģēdijas vairs neatkārtotu. Bet tajā pašā laikā es gribēju radīt telpu, kur svinēt to dzīvi, kas mums šobrīd ir. Tāpēc tā bija tāda dzīves un nāves kombinācija.”

Savukārt rezidences telpās izveidota mākslinieces izstāde četrās istabās. Viena veltīta upuru piemiņai, otrā, izmantojot tradicionālu korejiešu audumu, katrs var izteikt vēlēšanos, trešā veltīta dzīves svinēšanai, bet ceturtajā var pieminēt sev tuvos, kas aizgājuši Mūžībā. Jang: “Es izmantoju materiālu, ko izmanto korejiešu bērēs. Radīju vietu, kur varam piedomāt par savu ģimeni un cilvēkim, kuri mums rūp, kuri nav vairs mūsu vidū.”

Skatītāju uzmanība atklāšanā piederēja diviem māksliniekiem – arī Andrim Vārpam –, kuru ļoti uzrunāja korejietes radītā melnā istaba. Ar tīru formas skaidrību, viņaprāt, melnajos diegos izdevies iedvest dvēseli. “Viņi ļoti sasaucas ar maniem zīmējumiem, melnajām līnijām pret baltajām sienām un izgaismojumu. Ejot garām, cauri viņām rodas tāds līniju ritms, kas izraisa muzikālas sajūtas,” saka Vārpa.

Zīmējumi ir autora interpretācijas, un tajās arī redzams, cik viņam tuva daba. Andris Vārpa atzīst, ka ilgus gadus bija iemīlējies eglēs, tad bērzos, bet nav vēl īsti izdevies tiem piekļūt. Bet viņa atklājums ir praktiski neiznīcināmie vītoli, kurus mākslinieks redz kā cilvēkus. “Paskatieties Latvijas ceļmalās vītolus! Tos katru gadu apgriež, nogriež. Tie atkal dzen un dzen! Es domāju, ka arī mūsu tautai jābūt… Tā ir bijusi uz iznīcības robežas ne vienu vien reizi, bet tomēr tie dzinumi un tie cilvēki toreiz ir bijuši kā vītoli. Viņi ir atdzimuši no jauna.”

Savukārt Andra Vārpas 12 koka skulptūras kļuva par neparastu koncertvietu komponista Jēkaba Nīmaņa “Poētiskajam kvartetam”. 

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".