Pirms diviem gadiem vērienīgi noslēdzās Cēsu Svētās Jāņa baznīcas restaurācijas darbi. Dievnamam nomainīja jumtu, atjaunoja vēsturiskās vitrāžas, restaurēja torņa smaili, seno pulksteni, kā arī atjaunoja fasādi. Kopumā iztērēja 1,7 miljonus eiro, bet uz ēkas sienām jau parādās zaļgani pleķi un drūp apmetums.

Daudzu cēsnieku sapnis ilgus gadus bija pilsētas centrā esošo dievnamu ieraudzīt spoži baltu. Pirms diviem gadiem tas beidzot izdevās. Gan šajā pavasarī, gan arī pērn uz dievnama sienām veidojās koši dzeltenzaļi pleķi. Vairākās vietās sāka drupt nost apmetums. Notiekošais rada bažas arī baznīcas draudzei. Tās pārstāvis ReTV Ziņām stāsta, ka tuvākajā laikā esot iecerēts pieaicināt visus restaurācijas projektā iesaistītos, lai kopīgi apzinātu radušos defektus. “Tas ir jautājums, kas jārisina būvniecības speciālistiem, kas īsti šeit par iemeslu. Mēs sauksim komisiju, fiksēsim defektus, tad attiecīgi meklēsim risinājumus,” saka Andis Ozoliņš-Vīksne, Cēsu Sv. Jāņa lauku draudzes valdes priekšsēdētājs.

Sertificēts būvinženieris, cēsnieks Gints Šķenders uzsver, ka paveikto nevar uzskatīt par būvniecības brāķi, jo pašlaik nav veiktas nekādas ķīmiskās analīzes par mūros notiekošajiem procesiem. Viņš ReTV Ziņām skaidro, ka, atjaunojot vēsturiskās ēkas, sākotnēji daudz ko nevar paredzēt, nereti pareizāko restaurācijas metodi iespējams piemeklēt vien darba gaitā. “Diemžēl vēsturiski mūri ir ļoti mitruma piesūcināti, nepieciešams laiks izžāvēt, lai novērstu mitruma turpināšanos. Mitrums sienās atkarīgs no hidroizolācijas pamatos. Biezi mūri, ir vajadzīgs laiks, lai tas viss izžūtu,” pauž Gintš Šķenders.

Cēsu baznīcas atjaunošanu veica “Būvuzņēmums restaurators”. Tā valdes priekšsēdētājs skaidro - dzeltenzaļie plankumi, kas pavasaros un rudeņos veidojas uz ēkas sienām, ir aļģes, kas attīstās no dabā esošās bioloģiskās daudzveidības. “Tajā pusē, kur ir saule, tās izdeg, lietus noskalo nost. Ēnas pusē daudz koku, kuriem tur ir arī jāpaliek, vējš putekšņus, citas lietas uznes virsū, viens otru baro. Tur ir laba augsne, mitra vieta, kur atrasties,” saka AS “Būvuzņēmums restaurators” valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs.

Ēkas sienas šobrīd apstrādātas ar dabīgo kaļķa krāsojumu, kā bija paredzēt projektā. Mamajs skaidro, ka esot piedāvāti arī citi - mūsdienīgāki risinājumi. “Mums līdzīga pieredze ir tepat Rīgā, Jēkaba katedrālē, kur absolūti identiska situācija, tieši tikpat tuvu koki, tieši tikpat zaļš kontrforss. Tur laiku pa laikam baznīca atļaujas tos apstrādāt ar biocīdu. Tas vienkārši to zaļumu atgrūž. Tā ir tāda ēkas kopšana, tāpat kā jūs kurpes vaskojat,” pauž Mareks Mamajs.

Tur, kur atslāņojies apmetums, pie vainas esot mitrums, kas aizvien atrodas baznīcas mūros. “Domāju, ka kaut kādā mērā tas vēl migrēs. Vai tas būs gads, divi vai pieci. To varam tikai minēt. Ja es jums apsolīšu, tie būs salti meli. Tur mums visiem jābūt pacietīgiem, pēc laika šo apdares slāni visdrīzāk vajadzēs atjaunot,” saka Mareks Mamajs.

Baznīcas restaurācijas projekts neparedzēja ēkas mūru žāvēšanu. Restauratori uzskata, ka šobrīd redzamie defekti nav radušies nekvalitatīvi veiktu darba dēļ. Kāds būs risinājums, lai ēkas fasāde tomēr būtu balta, cik tas galu galā izmaksās, rādīs vien laiks un spēja iesaistītajām pusēm savstarpēji vienoties.