Aizsardzības ministrija, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ziņojuma par izstāšanos no kājnieku mīnu regulējošās Otavas konvencijas sekām, šodien norāda, ka nav militāra un starptautiska pamatojuma pārtraukt dalību nevadāmo kājnieku mīnu regulējošajā dokumentā. Vietnē “manabalss.lv” par izstāšanos no konvencijas šobrīd savākti aptuveni 3000 parakstu, lai iesniegtu izskatīšanai Saeimā..

NBS pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma snieguši atzinumu, ka neatbalsta izstāšanos no Otavas konvencijas par nevadāmo pretkājnieku mīnu izmantošanu.

Latvija Otavas konvencijai pievienojās neilgi pēc iestāšanās NATO aliansē – 2005.gada 7. janvārī.

NBS komandieris Leonīds Kalniņš intervijā ReTV ieskicē plašāku redzējumu valsts aizsardzības sistēmas veidošanā, kurā pretkājnieku mīnu izmantošana ir daļa no kompleksa risinājuma valsts aizsardzībai. “Tas nav vienīgais un dominējošais veids. Ja bruņotajos spēkos netiek attīstīti citi veidi, un mēs taču Latvijas bruņotos spēkus gribam izveidot par moderniem bruņotajiem spēkiem, moderni ekipētiem, tad mums jāskatās daudz plašāk par mīnu iegūšanu. Jā, Ukrainā ļoti plaši pielieto mīnas, bet tās pielieto kopā ar citiem veidiem. Tās izmanto kopā ar uguns atbalstu – artilēriju, mīnmetājiem, droniem, kas tagad ir ļoti populāri un efektīvi.”

Izšķir divu veidu pretkājnieku mīnas: nevadāmās mīnas, kā izmantošanu aizliedz Otavas konvencija, un Claymore tipa jeb vadāmās mīnas, kas ir atļautas un atrodas arī Latvijas armijas noliktavās. Diskusija šobrīd ir tikai par nevadāmo pretkājnieku mīnu izmantošanas atjaunošanu mūsu bruņotajos spēkos. Kalniņš: “Tās ir mūsu rīcībā. Tas nozīmē, ka esam gatavi un regulāri tam trenējamies inženieru nodarbību un vingrinājumu laikā. Cik ilgā laikā varētu izlikt vadāmās mīnas, tas atkarīgs no situācijas. uzdevuma izpildē komandieris nosaka laika termiņus, tas arī tiek veikts un izdarīts.”

Militārais eksperts Igors Rajevs, kurš pēdējo divu gadu laikā dažādos medijos komentē Krievijas iebrukumu Ukrainā, iezīmē būtiskās mācības, kas jāņem vērā Latvijai. “Mums jāpaņem pieredze no Ukrainas kara. Jā, tas prasīs zināmu laiku. Viss atkarīgs, cik labi esam veikuši sagatavošanās darbus, kur fiziski mīnas atrodās, cik daudz jums ir to vienību, kas var mīnu lauku uzlikt, cik labi tās ir trenētas. Tie visi ir ļoti nozīmīgi faktori, kura laiku pasakām - no nedēļām uz mēnešiem.”

NBS komandieris Leonīds Kalniņš vēl piebilst, ka arī tuvākās Latvijas sabiedrotās kaimiņvalstis nav noskaņotas pārtraukt dalību Otavas konvencijā. “Es sarunu veidā esmu painteresējies, kāda ir situācija Lietuvā, Igaunijā un arī Somijā. Cik lielā mērā sabiedrībā tur ir uztraukusies un arī interesējusies. Visās manis nosauktajās valstīs bruņoto spēku vadība izsakās negatīvi par izstāšanos no Otavas konvencijas. “

Lai arī Aizsardzības ministrija uzskata, ka nebūtu nepieciešams izstāties no Otavas konvencijas, Saeimā diskusijas par šo jautājumu tuvākajā laikā varētu notikt. Par to aktīvi iestājas “Nacionālās apvienības” frakcijas deputāti.