Gličot, releitot, ameizing. Veidos “Mūsdienu urbāno vārdnīcu”

Sociālo mediju un interneta ietekmē jauniešu ikdienas saziņā aizvien vairāk ienāk dažādi vārdi no angļu valodas. Latviešu valodas aģentūra iecerējusi tos apzināt, veidojot “Mūsdienu urbāno vārdnīcu”. Tās tapšanā iesaistīties var ikviens. 

Neformālās jauniešu sarunās dažādi no angļu valodas aizgūti vārdi dzirdami aizvien biežāk. Skolēni Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā norāda, savā starpā tā ir vieglāk komunucēt un izteikties. Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Marta Kazaka: “Ja es nevaru vienā valodā atrast, tad pasaku citā. Man tāpat ir arī angļu valodā, ja es runāju, piemēram, ar kādu pazīstamu ārzemēs, es kaut ko nezinu, es pasaku latviski.”

Latviešu valodas un literatūras skolotāja Sandra Krūze skaidro, ka jauniešu neformālajā valodā vienmēr ir izmantots slengs. Jā kādreiz šie vārdi bija aizgūti no krievu valodas, tad mūsdienās aizvien vairāk ienāk angļu valoda. “Tas ir veids, kā distancēties no pieaugušajiem un parādīt savu identitāti. Es domāju, ka tas nav nekas slikts un nosodāms. Jo ikdienā, kad viņiem jāraksta pārspriedumi vai esejas, viņi lieto literāro valodu un pierāda, ka to lieliski zina.”

Sarunās ar jauniešiem un pedagogiem, Latviešu valodas aģentūras pārstāvji secinājuši, ka anglicismu ienākšana mūsdienu valodā ir neizbēgams process. Reizēm šie aizguvumi ir tik daudz, ka skolotājiem vai vecākiem kļūst grūti uztvert jauniešu sacīto un rodas pārpratumi. Tāpēc, lai veidotu saikni starp paaudzēm, iecerēts veidot “Mūdienu urbāno vārdnīcu”. Latviešu valodas aģentūras projektu koordinatore Justīne Bondare: “Viss saturs, ko viņi saņem sociālajos medijos, tiek uzlikts kā uz paplātes angļu valodā. Tāpēc tas nemaz nav pārsteidzoši, ka viņi arī ikdienā sāk lietot angļu valodu, neko nemainot, arī daudzus aizguvumus.”

Vietnē “vards.valoda.lv” jau iesniegti dažādi no citām valodām aizgūti vārdi un frāzes. Šeit iespējams izlasīt to skaidrojumu un lietojumu teikumā. Daļai vārdu ir atrasti arī līdzvērtīgi vārdi latviešu valodā. Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas audzēkņi saka, arī viņi ir gatavi papildināt šo vārdnīcu. Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Madara Ozoliņa: “Vārds “gličot” vai “lagot”, kad internets ieķeras uz brīdi, tas pats “releitot”.”

Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Aiga Labrence: “Latviešu valodā varētu pateikt: “Man iet ļoti labi!” Cilvēki pasaka: “Man iet ameizing!” 

Latviešu valodas aģentūras pārstāve norāda, ka šī projekta mērķis ir urbānajā vārdnīcā savākt pēc iespējas vairāk vārdus un frāzes līdz šī gada 15. oktobrim jeb Valsts valodas dienai. Par interesantākajiem jau tagad ir iespējams nobalsot.