“Dejā atnāk prieks un aiziet bēdas,” teicis zemgalietis, izcilais kultūras darbinieks, horeogrāfs, deju kolektīvu vadītājs un astoņu Deju svētku virsvadītājs Vilis Ozols, plašajā dejotāju saimē saukts arī par Zemgales deju ķēniņu. Atzīmējot viņa simto gadskārtu, Valgundes pagasta bibliotēkā un Kalnciema muzejā atklātas viņam veltītas izstādes, bet jau šovasar Dziesmu un deju svētkos dejotāji atkal izdejos vairākas no gandrīz 100 viņa daiļrades pūrā atstātajām dejām.

Nav Latvijā deju kolektīva, kura repertuārā nebūtu kāda no gandrīž 100 horeogrāfa Viļa Ozola, tautā saukta par Zemgales deju ķēniņu, dejām. Viņš stāvējis klāt gandrīz pie visu Jelgavas pilsētas un novada deju kolektīvu dibināšanas. Savulaik Vilis Ozols vadījis arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes deju kolektīvu “Kalve”, vienmēr uzsvēris, ka dejošana nav tikai tāda palēkāšana un patrallināšana. 

Lielais deju meistars savus pirmos dziesmu un deju svētkus piedzīvoja 1965. gadā, bet savas dzīves laikā viņš bijis gan vispārējo, gan zonālo deju svētku virsvadītājs, gan arī goda virsvadītājs

SDK “Ozolnieki”un VPDK “Laipa” vadītāja Mārite Skrinda: “Viņš bija viens no pirmajiem horeogrāfiem, kas radīja senioru dejas. 1965. gadā izskanēja viņa pirmā deja “Skatietiesi jauni ļaudis”.”

Nu jau 11 gadus dižo horeogrāfu velti meklēt skatītāju rindās, bet viņa atstātais mantojums ir dzīvs. Gluži tāpat kā atmiņas. Skrinda saka: “Zemgales deju ķēniņam – 100. Man pat neticas, ka ir jau 100. Es sajūtu, ka viņš īstenībā ir mums līdzās.”

 Lai gan Vilis Ozols daudz darbojies Jelgavā un labi zināms visā Latvijā, viņš vienmēr sevi sauca par valgundieti. Valgundes pagasta bibliotēkā glabājas arī viņa paša rakstīts apliecinājums. “Kolektīvs “Valgundietis” ir ar viņa roku darināts. Mums ir palicis iesvētītais karogs. Ar viņa svētību mēs esam turpinājuši darbību, ne par velti mēs Valgundē esam ļoti bagāti ar deju kolektīviem,” saka Valgundes pagasta tautas nama vadītāja Egija Šuneiko.

Par savējo Vili Ozolu sauc arī kalnciemieši, jo gadu gaitā un reformu rezultātā abu pagastu robežas bieži krustojušās. Kalnciema muzeja vadītājs Dāvis Beitlers: “Viņš ir sakņojies, dzimis, audzis Valgundē. Tā kā ir Kalnciema skolas absolvents, kas šodien jau arī ir Valgundes pagastā iekļauta kā Kalnciema vidusskola, viņš bez šaubām ir Kalnciemam piederīgs. Mēs ar viņu lepojamies.”

Atzīmējot izcilā horeogrāfa simto gadskārtu, Kalnciema muzejā atklāta viņam veltīta izstāde. Tajā fotogrāfijās aplūkojams viss viņa garā mūža gājums, sākot no skolas izlaiduma, līdz deju svētku virsvadītājam. Un tādu nav bijis maz. Ozols bijis virsvadītājs astoņos Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos. Viļa Ozola vārds deju svētkos izskanēs arī šovasar. Atzīmējot dziedāšanas svētku 150. gadskārtu, deju koncertā iekļautas vairākas viņa dejas, bet Zemgales deju kolektīvu kultūras zīme svētkos būs ozols.