Daudzdzīvokļu māju pagrabi un citas koplietošanas telpas laika gaitā nereti kļūst par dažādu mantu glabātuvi, kas ikdienā nav pašas nepieciešamākās. Tas nav droši gan no ugunsdrošības viedokļa, gan arī var radīt papildus slodzi iekšējiem komunikāciju tīkliem. To secinājuši arī kāda daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji Gulbenē, kuri pirms ēkas renovācijas no saviem pagrabiem kopīgi izvākuši un piepildījuši 12 lielos atkritumu konteinerus.
Daudzdzīvokļu nams Skolas ielā, Gulbenē, celts 60. gados, ir viena no pirmajām šada tipa ēkām pilsētā. Pašlaik norit tās renovācija, ēkas pārvaldniece Paula Leite Berģe rāda, ka daudzi darbi ir jāveic arī mājas pagrabā. Proti – bija nepieciešams nomainīt iekšējos inženiertīklus, kas izvietoti gar mājas ārējām sienām, taču piekļuvi tiem apgrutināja iedzīvotāju gadiem krātās mantas. “Katrā pagrabā ir jātiek iekšā līdz tai aizmugurējai sienai. Un parasti, kas notiek, kad ir liekas mantas, viņi tikai nes un nes, aizkrauj visu līdz durtiņām. Kad domā par ēkas renovāciju, vispār domā par mājas sakārtošanu, pirmais, kas ir jādara, ir jāsāk kārtot savi pagrabi. Jo tas palīdzēs atsegt visas problēmas, kas ir ar caurulēm, ūdeni, kanalizāciju, saprast, kur ir noplūdes.”
Ēkas pārvaldniece stāsta, ka pirms renovācijas darbu sākšanas pagrabi šeit bijuši piekrauti ar visdažādākajām sadzīves mantām. Sākot ar sporta inventāru, slēpēm, ragavām, vecām avīzēm, žurnāliem, mēbelēm un darba rīkiem, beidzot ar pat 40 gadus seniem konservējumiem un veciem dārzeņiem. “Kad sākām tīrīt, protams, ka cilvēki daudz uztraucās, viņiem bažas. Tā manta kādu laiku dārga bijusi cilvēku dzīvē, daudziem tās ir kādas atmiņas, kādam pozitīvas, kādam negatīvas. Pārsvarā tas ir tāds sāpīgs jautājums, negribas atbrīvoties no kaut kā, kas pirkts, krāts, ir grūti no tā atvadīties. Pirmajā reizē, kad sākām tīrīt, mēs izvedām septiņus lielos konteinerus. Tad pagājušajā gadā izvedām vēl divus konteinerus. Šogad, kad mums nebija iespēja tikt līdz tam sienām, mēs izvedām vēl trīs konteinerus,” saka biedrības “Skolas 1 māja” mājas pārvaldniece Paula Leite Berģe.
Daudzviet novecojušie plaukti ar burkām un dažadām mantām gūlušies uz ēkas komunikāciju tīkliem, jau tā novecojušām caurulēm radot papildus slodzi, nereti arī noplūdes.
Kādas mājas iedzīvotājs, kurš dzīvokli šeit iegādājies nesen, stāsta, ka par pagrabu nemaz nav zinājis, vien kopīgās talkas laikā atklājies, cik daudz iepriekšējais saimnieks tur iekrājis.
Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis ReTV norāda, ka pamazām daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji aizvien biežāk aizdomājas, vai viņu pagrabos, citās koplietošanas telpās valda kārtība. Tas ir svarīgi – galvenokārt jau ugunsdrošības prasību dēļ, tāpat arī lai varētu apkalpot kopējos komunikāciju tīklus. “Tas bieži pagrabos ir, ka tehniskie koridori tiek piekrāmēti pilni ar mantām. Tajā brīdī, ja notiek kaut kāda avārija, mājā tiek applūdināti dzīvokļi, tehniskajam dienestam ir apgrūtināta piekļuve.”
Nereti pēc pagrabu sakopšanas daudzdzīvokļu namos ir nepieciešams mainīt arī tajos izbūvētos koka šķūnīšus. Kā norāda Beikmanis, paralēli renovācijas projektam šim mērķim ir iespējams piesaistīt “Altum” kradītlīdzekļus vai arī veidot pašu uzkrājumu.
#SIF_MAF2023
