Ar Sosnovska latvāni Latvijā invadēti gandrīz 11 tūkstoši hektāri. No tiem aptuveni 600 Rēzeknes novadā. Kā atzīst Valsts augu aizsardzības dienestā, kopumā latvāņi sastopami 90% Latvijas pašvaldību. Rēzeknes novada pašvaldība pirmo gadu sākusi īstenot programmu, kuras laikā līdzfinansēs latvāņu apkarošanas aktivitātes. Šogad tai pieteicās pieci vietējie iedzīvotāji, kas atzīst, ka cīņa ar latvāņiem ir ļoti laikietilpīgs, smags un finansiāli dārgs darbs.
Edīte Jurča ir starp tiem pieciem Rēzeknes novada iedzīvotājiem, kas saņems pašvaldības līdzfinansējumu latvāņu apkarošanai savā īpašumā. Cīņa ar tiem sākta jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, apklājot latvāņus ar melnu plēvi vai stādot mežu. Šobrīd īpašumā latvāņi aug aptuveni hektāra platībā, taču sākotnēji invadētā platība bijusi daudz lielāka. “Tas viss palicis mantojumā no tiem laikiem, kad te bijušas fermas, jo tā bija zaļbarība. Mežs ir pats labākais, ko šajā gadījumā var, jo zemīti te nevar izstrādāt. Sanāk, ka saules nebūs, tas arī neaugs. Tas ir tāds augs, kuram vajag to saulīti. Indi īpaši neliesim.”
Programmu atbalsta sniegšanai latvāņu apkarošanai Rēzeknes novada pašvaldība īsteno pirmo gadu. Pagaidām tā ir vienīgā pašvaldība Latvijā. Līdzfinansējumu ieguvušie zemju īpašnieki saņems piecu gadu garumā. Pirmajā gadā tie ir 80% no apkarošanas aktivitāšu izmaksām, bet ne vairāk kā 200 eiro par invadēto hektāru. Ar katru nākamo gadu finansējuma apjoms tiks samazināts.
Rēzeknes novada pašvaldības vecākā vides aizsardzības speciāliste Ruta Sidorova: “Nosacījumi ir tādi, ka invadētajai platībai ir jābūt vismaz 0,1 hektāram. No 1. jūlija tiks apsekotas zemes vienības, tiks veikts monitorings, vai vispār tiek kaut kādas darbības veiktas, lai apkarotu šo latvāni. Viens no pieteicējiem cīnās jau vairākus gadus, taču blakus platībā to nedara vispār, līdz ar to tās sēklas pārvietojas vai nu vēja, vai nu ūdens ietekmē. Tad tas tiešām ir kā ar vējdzirnavām cīņa.”
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem iedzīvotājiem ir pienākums savā īpašumā invazīvās augu sugas, tostarp latvāni, iznīcināt. Nereti pašvaldības nosūta arī informatīvās vēstules, un, ja tās netiek ņemtas vērā, latvāņu apkarošanu veic paši, piestādot rēķinu zemes īpašniekiem. Par noteikumu neievērošanu var tikt piemērots sods fiziskām personām no 50 līdz 1500 eiro, savukārt juridiskām - no 300 līdz 3000 eiro. Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve Astra Garkāje norāda: “Citur arī cīnās ar latvāni. Nav tā, ka tikai Rēzeknē. Vienkārši Rēzeknei ir izdomāts specifisks apsaimniekošanas veids. Bet citur ir, piemēram, nodokļu atlaides, atvieglojumi cilvēkiem, kas veic šo iznīcināšanu. Citur ir paaugstināti nodokļi.”
Valsts augu aizsardzības dienesta informācija liecina, ka līdz šī gada martam Latvijā uzmērīti teju 11 tūkstoši hektāri invadēti ar latvāni. Latgalē visvairāk skartie ir Rēzeknes un Augšdaugavas novadi.
#SIF_NVZ2022
