Lai gan pašlaik ūdenstilpes klāj leduskārta, Cēsu novadā tieši tagad apspriež risinājumus, kā turpmāk apsaimniekot teritorijā esošās ūdenskrātuves. Divas no no tām – Ungura ezers un Ninieris – ir daudzu atpūtnieku iecienītas, tāpēc to krastos dzīvojošie vēlas skaidru redzējumu, kas nākotnē notiks ar katru no šiem ezeriem. 

Cēsu novadā ir 63 ūdenstilpes, par kuru apsaimniekošanu vismaz daļēji ir jārūpējas pašvaldībai. Eksperti katru no tām ir vērtējuši, lai saprastu, kādi pasākumi katrā ir veicami. Cēsu novada pašvaldības vides aizsardzības speciālists Jānis Balodis: “Viens ir zivsaimnieciskais vērtējums. Otrs ir rekreācijas vērtējums. Protams, arī dabas daudzveidības un dabas parka būtiskākie ierobežojumi.”

Divas ūdenstilpes – Ungura ezers un Ninieris – Cēsu novada pašvaldības redzējumā ir nozīmīgas atpūtas vietas. Nākamgad ir plānots pētīt tajos esošos zivju resursus, tikmēr pētnieks Matīss Žagars jau tagad iezīmē Ninierim raksturīgās problēmas. “Tas vasarās zied, tur ir zilaļģu ziedēšanas. Tas nozīmē, ka ir kaut kāds antropogēnais piesārņojums, kurš rezultējās tajā, tas nav dabiski, tas norāda uz ekosistēmas disbalansu.”

Niniera krastā dzīvojošie uzsver, ka šis ezers ir viena no Cēsu pilsētai tuvākajām ūdenstilpēm, tāpēc vasarās šai vietai ir pārlieku liels atpūtnieku slogs. “Ja sakārtotu apkārtni Ninierim, tas būtu daudz vairāk, nekā kārtot pašu Ninieri, jo Ninieri mēs esam sakārtojuši, tur neko nevajag. Ūdens ir tīrs, attīrīts, zivis aug, pat foreles mums tūristi ķer,” saka viesu nama “Lobēlijas” saimnieks Valdis Valainis.

Niniera ezers ir ne tikai iemīļota peldvieta un atpūtas vieta vasaras sezonā, bet nu jau daudzus gadus, to ir iecienījuši arī ziemas peldētāji.

Ūdenstilpju apsaimniekošanu Cēsu novadā veic Gaujas Ilgtspējas attīstības biedrība. Tās vadītājs Ainārs Šteins ReTV norāda, lai mazinātu cilvēku interesei tikai par vienu ezeru, ir plānots labiekārtot peldvietas arī citviet. “Jo vairāk ezeru būs sakopti, šīs rekreācijas vietas, atpūtas vietas, pie daudziem ezeriem būs izveidotas, tas spiediens izlīdzināsies pa vairākiem ezeriem.”

Savukārt Ungura ezers ir ne tikai atpūtnieku, bet arī makšķernieku iecienīts, tāpēc nākamgad iecerēts tajā papildināt zivju resursus. Tikmēr iedzīvotāji uzskata, ka pašlaik trūkst plāna, kā ezerā sabalansēt atpūtnieku intereses un dabas vērtību aizsardzību. “Zvejnieku” māju iedzīvotājs Gatis Strads: “Ir jābūt skaidrībai, ko grib. Ja kādreiz Ungurs bija Vidzemē centrālā vieta ūdens atpūtas ziņā, šodien tas tā nav. Varbūt tā arī vajag.” 

Lai spriestu par novada ūdenstilpju apsaimniekošanas koncepciju, Cēsu novada pašvaldība jau iepriekš ir tikusies arī ar citu ūdenstilpju krastos dzīvojošajiem. Iedzīvotāji galvenokārt vēlas skaidru redzējumu un noteikumos, kas katrā ūdenstilpē ir atļauts, bet kas – nē.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".