Nesteidzīga pastaiga svaigā gaisā un varenu koku ieskauta laikmetīgā māksla - to ir izdevies apvienot 13 māksliniekiem no visas Eiropas, četras nedēļas pavadot Ruckas mākslinieku rezidencē. Viņu uzdevums bija radīt darbus, kurus ikviens brīvi varētu aplūkot Ruckas muižas parkā.
Izstādes kuratore Līga Lindenbauma saka: ““Apslēptie dārgumi” stāsta par šiem darbiem, kā radušies, gan arī par šo vietu, parku, jo, lai gan tas atrodas centrā, daudzi nemaz nezina, ka tāds šeit ir.”
Mākslinieku darbi vēsta par atbildīgu izturēšanos pret dabas resursiem, kā arī Cēsu vēsturi un cilvēkiem, kuri šeit kādreiz dzīvojuši. Darbu autori daudz laika veltījuši pētniecībai un cer, ka atklāto vēstījumu izdosies nodot arī parka apmeklētājiem.
Līga Lindenbauma: “Atsevišķu darbu veids, tas arī ir kā dārgumu meklēšana, jo darbi ir izkaisīti pa visu parku. Un, ja skatītājs nāks uz parku meklēt šos darbus, tad viņam būs jābūt kā dārgumu meklētājam - tu dodies pa parku, atrodi vienu objektu, otru.”
Māksliniece Sabīne Šnē Cēsīs pētījusi zemes augsni. Viņa radījusi mākslas darbu ar mērķi parādīt, cik būtiski cilvēcei ir rūpēties par šo plāno zemes slānīti, kurš nodrošina dzīvību uz zemes. “Viegli augsni noplicināt, sabojāt, bet grūti atjaunot pēc tam,” stāsta Sabīne Šnē un turpina, “es izveidoju tādu kā Cēsu karti, ainavas atveidojumu. Mazo ieliņu vietā redzamas astoņas dažādas augsnes.”
Māksliniece Ieva Saulīte sava darba apslēptos dārgumus un galvenos izejmateriālus atradusi turpat Ruckas klētī, dodot tiem otro elpu. Konstrukcijai dots nosaukums “Mērķis - šķērslis”. “Šie bija apslēpti dārgumi - pirms izvilku no tumšāka stūrīša. Mani fascinē tie kāģīši, kas tiek veidoti lauku saimniecībā, kur darbojas ar rokām,” viņa stāsta.
Ruckas parkā mākslinieki izveidojuši arī Cēsīs dzimušā Kārļa Johansona portretu. Viņš aizvadītā gadsimta divdesmitajos gados radījis pirmās saspriegotās struktūras, kas mūsdienās ir pamats daudzām inženierbūvēm.
