Beļavas muižā jeb Beļavas kungu namā joprojām atrodamas vairākas 18. un arī 19. gadsimta arhitektūras liecības, piemēram, durvis, senās krāsnis, iebūvējamie skapji un citas vēsturiskajam laika posmam raksturīgās lietas. Šobrīd norit arī muižas izpētes darbi. Jau nelielos sienu atsegumos atklājušies dažādi gleznojumu fragmenti, kas pārsteiguši arī pētniekus. 

Beļavas muiža ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kur saglabātas dažādas arhitektoniskās vērtības. Tām piešķirtas gan valsts, gan vietējās nozīmes mākslas pieminekļu statuss. Līdz 2019. gadam ēkā atradās Krišjāņa Valdemāra pamatskola, par ko liecina arī tās vajadzībām iepriekš veiktie pārbūves darbi, tomēr vēstures laika piezīmes joprojām saglabājušās. Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja pārstāve Ineta Bauere: “Telpas ir bijušas tādas kā anfilādes tipa – atvērtas un uz vienas ass sakārtotas. Ejot cita caur citu, sekoja šīs telpas. Bet šeit pārbūvju rezultātā ir izveidota šāda aile. Tā ir bijusi šaurāka, tāda te nav bijusi. Arī šī ir ļoti īpatnēja krāsns. Ar zila kobalta gleznojumiem uz balta fona. Arī roku darbs. Arī ļoti izcila.”

Nu jau četrus gadus Krišjāņa Valdemāra pamatskola ir slēgta, Beļavas kungu nams vairs netiek apsaimniekots. Taču kopš šī gada jūlija senajā ēkā norit izpētes darbi. Izpētei piešķirti 14 000 eiro. Finansējumu šim mērķim piešķīrusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Valsts kultūrkapitāla fonds. Atklātas unikālas vēstures liecības, kas slēpjas zem ēkas sienu krāsojuma. Bauere: “Uz sienām ir tas, kas laikam pārsteidza visus visvairāk. Arī pašus pētniekus. Jo ir samanāmi jau tādi sižeti. Iespējams, ka sienu gleznojumi ir 18., 19. gadsimts.”

Izpēte šajā ēkā ir būtiska, lai domātu arī par to, kāda būs Beļavas muižas nākotne, norāda Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja projektu vadītāja Ilze Vanaga. Šobrīd muiža atrodas pašvaldības pārziņā, tomēr, kas notiks ar muižu pēc arhitektoniski mākslinieciskās izpētes, vēl nav zināms. “Lai arī kurš turpmāk nebūtu šīs ēkas īpašnieks, tā var būt pašvaldība vai privātpersona, ir skaidrs, ka šai institūcijai vai šim cilvēkam ir jābūt ar ļoti lielu rūpību un pietāti, kas šo mantojumu saglabātu. Arī pieļautu, ka tas ir sabiedrības mantojums, ne tikai, teiksim, ja tā būtu privātpersona, tad lai tas būtu tomēr pieejams sabiedrībai.” 

8. novembrī notiks muižas izpētes rezultātu apkopošana, kā arī diskusija ar iedzīvotājiem un pašvaldības pārstāvjiem par to, kas ar muižu notiks turpmāk.