Ar finanšu institūcijas “Altum” un Eiropas Savienības atbalstu Latvijas daudzdzīvokļu māju īpašniekiem ir iespēja veikt mājas siltināšanu, tādā veidā uzlabojot gan energoefektivitāti, gan mājas vizuālo izskatu. Tomēr iedzīvotāju aktivitāte šajā jomā dažviet ir zema. Piemēram, Jēkabpilī pēdējo astoņu gadu laikā programmā piedalījušās tikai trīs mājas, no kurām viena jau siltināta, bet divās drīzumā būs pabeigti būvdarbi.
Jēkabpilī ir vairāk nekā 200 daudzdzīvokļu māju, kas ir Jēkabpils namu pārvaldes apsaimniekošanā. No tām lielākajai daļai nav veikti vērienīgi atjaunošanas darbi, tādēļ sliktā stāvoklī ir gan ēku energoefektivitāte, gan vizuālais izskats. Ar finanšu institūcijas “Altum” atbalstu iedzīvotājiem ir iespēja veikt māju siltināšanu, tomēr jēkabpilieši šajā jomā nav bijuši pārāk aktīvi. Pēdējo astoņu gadu laikā interesi par šo programmu izrādīja 11 mājas, bet ne visās ir sasniegts rezultāts. SIA “JK Namu pārvalde” valdes locekle Elita Freija: “Tika sastādītas aptuveno izmaksu tāmes, kuru laikā divas mājas atteicās no šīm izmaksām, dalību turpināja deviņas daudzdzīvokļu mājas. Uzsākot reāli iepirkumu organizēšanu 2021. gadā, veicām iepirkumus deviņām šīm daudzdzīvokļu mājām saistībā ar būvniecības darbu uzsākšanu. Tālāk jau bija saprotamas kopējās projektu izmaksas, tika rīkotas dzīvokļu īpašnieku sapulces. Šajā laikā vēl sešas mājas atteicās no turpmākās dalības programmā, rezultātā uz būvniecības darbu veikšanu aktualizējās tikai trīs mājas.”
Vienā no mājām būvdarbi tā arī netika uzsākti, bet vēl viena māja siltināta bez namu pārvaldes starpniecības, rezultātā šobrīd Jēkabpilī ir trīs daudzdzīvokļu mājas, kurās astoņu gadu laikā veikta siltināšana. Divās no tām būvdarbi tiks pabeigti tuvāko nedēļu laikā. Namu pārvaldē uzsver, ka māju siltināšanu kavē vairāki apstākļi. Pirmkārt, daļai māju nemaz nav iespēju piedalīties programmā, jo tai ir pārāk lieli komunālo maksājumu parādi. Otrkārt, iedzīvotājus baida kredītmaksājumi. SIA “JK Namu pārvalde” valdes locekle Elita Freija saka: “Ekonomiskā situācija valstī un neprognozējamās būvniecības izmaksas, padārdzinājušās elektrības izmaksas nemotivē iedzīvotājus izlemt par labu kredīta ņemšanai.” Tomēr siltināto māju iedzīvotāji nenožēlo dalību energoefektivitātes programmā.
“Altum” programma paredz, ka viena projekta īstenošanai tiek sniegts atbalsts 49 procentu apmērā no attiecināmajām projekta izmaksām. Atlikušās izmaksas iedzīvotājiem jāsedz, ņemot kredītu. Svarīgi, ka aizdevuma atmaksu var sākt veikt, kad būvdarbi jau pabeigti un siltumenerģijas rēķini jau ir mazāki.
Par daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmu sabiedrībā valda dažādi stereotipi, bet finanšu institūcija “Altum” veic skaidrojošo darbu, lai tos likvidētu. “Altum” Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes daļas vadītāja Ilze Ungure: “Iedzīvotāji baidās, un viņiem bieži vien tiek stāstīts, ka viņu dzīvoklim tiks uzlikta hipotēka, bet šajos siltināšanas projektos tiek uzlikta komercķīla Uzņēmumu reģistrā pilnvarotai personai pret mājas naudas plūsmu. Katram dzīvoklim netiek uzlikta hipotēka, un katrs īpašnieks šo dzīvokli var arī pārdot. Tas nekādā veidā neierobežo īpašnieka tiesības, ja viņš piedalās šajā programmā.”
Šobrīd “Altum” piedāvā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmu 2022. - 2026. gadam. Ņemot vērā, ka gala dokumenti jāiesniedz līdz 2026. gada marta beigām un viena projekta īstenošanai ir vajadzīgi aptuveni divi gadi, tiem, kuri vēlas piedalīties, ir jāpasteidzas ar pieteikšanos.
