Mājas kafejnīcu dienas ir akcija, kuras laikā ikviens var prezentēt savas kulinārijas prasmes, pārvēršot savu saimniecību, uzņēmumu vai biedrības telpas mājīgā kafejnīcā. Tā ir iespēja arī iepazīstināt plašāku sabiedrību ar savu ikdienas nodarbošanos. Pirmo reizi akcijā piedalījās Jēkabpils vecticībnieku draudze.
Vecticībniekiem ikviena ēdienreize sākas un beidzas ar lūgšanām, tādēļ arī Mājas kafejnīcu dienās, ko piedāvāja Jēkabpils vecticībnieku draudze, apmeklētāji pirms ēdienu baudīšanas vienojās nelielā lūgšanā. Dalība akcijā ir viens no veidiem, kā draudze sadarbībā ar Baltijas vecticībnieku biedrību ļauj ielūkoties savas ticības aizkulisēs. Baltijas vecticībnieku biedrības vadītājs Dmitrijs Ščegoļevs: “Gadu atpakaļ nedaudz šokēja jautājums par to, ka daži Jēkabpils iedzīvotāji teica – mēs nemaz nezinājām, ka mums te vecticībnieki ir blakus. Es – paga, kā tā var būt? Tas nozīmē, ka mēs dzīvojam tādās paralēlajās pasaulēs. Mūsu uzdevums, sākot ar šo projektu, ir šo sienu kaut kādā veidā lauzt, un tā ēdienreize ir, manuprāt, ļoti labs leduslauzis.”
Mājas kafejnīcu dienas norisinājās laikā, kad vecticībniekiem ir viens no gada lielajiem gavēņiem, tādēļ apmeklētājiem tika pasniegti ēdieni, kas nesatur olas, gaļas un piena produktus, kā arī zivis. Jēkabpils vecticībnieku draudzes pārstāve, pavāre Anda Ivanova: “Gavēnis – tas ir ierobežošanas laiks, attīrās organisms, kad tiek izslēgtas no ēdienkartēm pat zivis, šinī gadījumā Dievmātes gavēnis ir viens no stingrajiem gavēņiem, zivis arī nedrīkst ēst. Mēs visu principā visu darām pēc kalendāra, kur viss norādīts: kad var ēst gaļu, kad var ēst zivis, kad var ēst ar augu eļļu un kad var bez eļļas. Tieši par gavēņa laiku cilvēkiem tāds priekšstats, ka bezmaz vai badā mirst. Bet tā nav.”
Saimnieces teikto apliecina bagātīgi klātais galds, uz kura bija svaigu kāpostu zupa, putraimu zupa ar tomātiem un burkāniem, miežu biezputra ar apceptiem dārzeņiem, dažādu veidu salāti, burkānu kekss un daudzi citi ēdieni. Maltītes laikā klātesošie varēja iepazīt vēl vienu vecticībnieku tradīciju – pamācību lasīšanu no īpašas grāmatas. “Šajā grāmatā ir uz katru dienu kaut kādas pamācības – vai nu svēto dzīve. Šoreiz es izlasīju divas, bet tur bija vairākas uz šo dienu. Agrāk kopā, kad ēda, tad vienmēr lasīja šo pamācību, lai cilvēki mazāk runā, lai vairāk klausās pareizas lietas, pamācības,” saka Jevgēnijs Anohins, Jēkabpils vecticībnieku draudzes priekšsēdētājs.
Mājas kafejnīcu dienu pasākumā varēja uzzināt arī citus vecticībnieku ēšanas paradumus, piemēram, daudzi ticīgie nekad neapmeklē kafejnīcas, dodoties ceļojumā, ņem līdzi savus ēdienus un traukus.
#SIF_MAF2023
