Ar saukļiem un plakātiem, kas aicināja neierobežot palīdzību dzīvniekiem, šodien 31 dzīvnieku aizsardzības biedrība un atbalstītāji protestēja pret Dzīvnieku aizsardzības likuma plānotajiem grozījumiem, kuros cita starpā iecerēts biedrībām reģistrēties kā dzīvnieku patversmēm.
Jēkaba ielā pie Saeimas nama rīta klusumu šorīt pārtrauca vairāk nekā 100 piketētāju skandētie saukļi, kas aicināja uz ārkārtas sēdi skrienošos deputātus neaizmirst un nepieļaut palīdzības ierobežošanu dzīvniekiem, kas sanākušo ieskatā notiks, ja tiks apstiprināts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu projektā iekļautais punkts par nepieciešamību biedrībām reģistrēties kā dzīvnieku patversmēm. “Faktiski samazināsies sabiedrības iespēja būt humānai, attīstītīties humānajā virzienā, rūpējoties par mazāk aizsargātajiem, jo nebūs iespējas izpildīt normas, kas uzliek par pienākumu būt patversmei vai viesnīcai tīri fiziski,” saka Laura Podžuka, kaķu palīdzības centra “Remi” pārstāve.
Biedrības “Vidzemes ķepas” pārstāve stāsta, ka palīdzējuši jau simtiem kaķu, bet kļūt par patversmi nevarot, jo kaķi tiekot izmitināti viņas mājās. “Es nevaru pārbūvēt māju. Man nav tādu resursu. Es nevaru kaut vai elementāri noplēst tapetes, noflīzēt visu vai uztaisīt blakus kaut kādas ieejas. Man tas nav reāli. Kaķim ir jānodrošina pieci kvadrātmetri, un to mēs pašreiz, ņemot vērā, ka māja mums ir paliela, varam izdarīt. Protams, notiek adopcijas, visu laiku notiek rotācijas,” saka Inga Plaude, biedrības “Vidzemes ķepas” pārstāve.
Dzīvnieku patversmes no no dzīvnieku aizsardzības biedrībām atšķiras ar to, ka patversmēm ir jāpilda dažādas – dažkārt pat diezgan dīvainas – regulas dzīvnieku labturības vārdā. Tās uzrauga arī PVD. Reģistrēto patversmju uzskati par likuma grozījumu projektā ietverto punktu ir atšķirīgi. Dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” vadītāja Danuta Priede: “Kur ir problēma? Mums būtu statistika. Mums būtu zināmi cipari un redzami dzīvnieki, kur katrs dzīvnieks paliek. No kurienes viņš ir atvests, kur viņš aizbrauc.”
“Mūsprāt, tas ir absurds, ka pavairošana mūsu valstī nav regulēta, jo tas skaitās hobijs, bet dzīvnieku glābšana, kur katrs cilvēks nevar paiet garām vienaldzīgi nelaimē nonākušam dzīvniekam, tiek absolūti birokratizēta, apmelota. Protams, katrā jomā ir veiksmes un neveiksmes stāsti, bet nevar būt tā, ka mēs akli neredzam cēloņus un tikai ņemamies ar sekām,” saka Ilze Džonsone, dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāja.
Likumprojekts pagaidām tiek izskatīts Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Jaunais zemkopības ministrs Armands Krauze gan sola apturēt tā virzību un aicināt skatīt to vēlreiz. “Tas, ka šobrīd ir tik daudzi, kas protestē un nepiekrīt šim risinājumam, man liekas, ir vajadzīga padziļināta diskusija. Lai visi, ieskaitot tos cilvēkus, kuri te protestē, pieņem labāko risinājumu.”
Vai protestētāju pārstāvji tiešām tiks iesaistīti diskusijās, gan esot atkarīgs no komisijas deputātiem. Sākotnēji Dzīvnieku aizsardzības likumprojekta skatīšana komisijā otrajā lasījumā bijusi plānota šodien, tomēr vēlāk tā atcelta.
#SIF_MAF2023
