Maza iebrista taciņa mežā un bedre, kas pilna ar ūdeni – tā vēl nesen izskatījās Čevera bunkurs. No idejas līdz atjaunošanas darbiem pagāja pieci gadi, līdz atbalstu izdevās gūt no Zemkopības ministrijas un Latvijas valsts mežiem (LVM). Pēteris Čevers bija ar spilgtu militāro karjeru, un viņa grupa bija lielākā un pēdējā, kas karoja pret čekas karaspēku.
LVM Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Valdis Kalns stāsta: “Tā bija Pētera Čevera misija – nepiekrist Padomju varai, nesamierināties ar to un darīt visu iespējamo, lai bremzētu šīs varas nostiprināšanos. Tas vīriem izdevās vairāk nekā piecus gadus.”
Čevera grupu, kurā bija 20 partizāni, nodeva vietējais mežsargs. Bunkurs tika aplenkts, un seši partizāni krita. Dzīvi palikušie pēc vairākiem mēnešiem tika saindēti ar narkotiskām vielām un sagūstīti. Atjaunotais bunkurs būs ne tikai kā piemineklis varoņu godam, bet arī vieta, kur tieši jaunajai paaudzei ļaut saprast, ko nozīmēja būt partizānam.
Ivars Zorgenfreijs, Nacionālo partizānu organizācijas biedrs, pauž: “Viņi dzīvoja šādos apstākļos, ko mēs pašreiz nevaram saprast, ka var bez pārtikas, kas bija jāsagādā dažādos ceļos. Un nemaz nerunājot par higiēnas nodrošinājumu. Tas ir vispār fantastika ziemas apstākļos bez apkures un tikai ar mazu krāsniņu.”
31 kvadrātmetra nelielā bunkura sienas šobrīd top no apaļkoka pusbaļķiem, lai radītu sajūtu, kāds šis bunkurs bija kādreiz. Tiks izvietotas arī nāras jeb guļvietas. Bunkurs vizuāli izskatīsies gluži kā agrāk, taču tā būvēšanā tiek izmantotas mūsdienu tehnoloģijas.
Valdis Kalns: “Arī tolaik būve bija virs zemes. Bija ar koka dēļu jumtu, kas pārklāts ar papi, lai nelītu ūdens iekšā. Savukārt šeit mēs, protams, maskēsim šo betona karkasu vairāk ar zemsedzi, sūnām.”
“Ja mēs tagad uzbūvējam, tas būs uz 100 gadiem. Ja mēs uzbūvētu no koka, kāds tas bija toreiz, tad tas būtu uz 10 gadiem. Un pēc tam to neviens vairs neatjaunos, jo es redzu, kādas pūles nācās mums pielikt, lai izveidotu,” atzīst Ivars Zorgenfreijs.
Bunkurs būs pabeigts pēc aptuveni diviem mēnešiem, taču tad esot priekšā lielākais darbs – piepildīt patriotiskās audzināšanas vietu ar saturu. Idejas autori cer, ka izdosies atgūt to sajūtu, kas šeit bija pagājušā gadsimta vidū, kad cīnījās nacionālie partizāni. Jāpiebilst, Ziemeļkurzemē šis būs vienīgais atjaunotais partizānu bunkurs.
