Speciālistu trūkuma dēļ šobrīd Madonas slimnīcas Dzemdību nodaļa, kas ir viena no valstī vislabāk aprīkotajām un nesen renovētajām nodaļām, ir slēgta. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz nodaļas personāla ilgstošu prombūtni, darba nespējas dēļ.
Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāja Sigita Alhimoviča saka: “Madonas slimnīcas Dzemdību nodaļa tiešām ir slēgta, sākot ar šā gada 30.aprīli. Iemesls tam ir speciālistu trūkums. Divi darbinieki ir uz darba nespējas lapas. Tuvākā iestāde, kur vērsties, ir Jēkabpils slimnīca. Tie gan ir sešdesmit četri kilometri. Tas nav pārmetums Madonas slimnīcai. Ļoti labi zinu, cik ļoti grūti ir atrast ārstniecības personas. Mēs nevaram plānot kāda speciālista darba nespēju.”
“Kadru trūkums ir hronisks, un šajā laikā, kad ir vairāki darbinieki, kas garākām darba nespējas lapām, tad bija pilnīgi neiespējami turpināt darbu tādā kvalitātē, lai mēs atbilstu visām prasībām, kas ir nepieciešamas, lai dzemdību nodaļa strādātu. Te ir vajadzīgi ginekologi, kas ne tikai ir ginekologi, bet kuri arī prot operēt, to grib darīt un dara, kuri drīkst strādāt Dzemdību nodaļā,” pauž Astrīda Svilāne, Madonas slimnīcas medicīniskā direktore.
Kā uzsver Latvijas Slimnīcu biedrībā, dzemdību speciālistu trūkums ir izteikts visā valstī. Problēma esot ilgstoša, Veselības ministrija par situāciju tiekot informēta regulāri - teju desmit gadu garumā, taču līdz šim bez īpašiem rezultātiem.
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs: “Katru gadu beidz, nu, varbūt desmit, divdesmit ginekologi, kas vēlētos strādāt ginekoloģijā, bet viņi - viena daļa izvēlās strādāt citā valstī tāpēc, ka viņu neapmierina atalgojums. Viena daļa izvēlās strādāt ne šinī intensīvā darba sektorā. Jau ilgāku laiku iet sarunas par to, kā pienācīgi atalgot ārstus par to, ka viņi strādā 24/7 režīmā neatliekamajā palīdzībā.”
Taču, kā uzsver madonieši, atalgojums šoreiz nebūt neesot noteicošais. Piemēram, ginekologiem esot arī dežūras. Nakts dežūrās – piemaksas. “Var jau piesolīt, kādu atalgojumu grib. Ja dakteris pasaka: “Piesoliet man, ko gribat, bet es nenākšu tik un tā, man darba pietiek jau tāpat visās citās vietās, kur es esmu!” Tad mēs neko vairs nevaram izdarīt,” saka Astrīda Svilāne.
Gaidīto rezultātu nesniedzot arī slimnīcas un novada pašvaldības ieviestie atbalsta mehānismi, tostarp stipendijas un dzīvojamais fonds topošo un jauno mediķu piesaistei reģionam. Līdztekus tam iezīmējas vēl kāda nianse - būtisks dzemdību skaita samazinājums novadā un valstī kopumā. To apliecina arī Latvijas Slimnīcu biedrība, uzsverot kādu būtisku problēmas šķautni.
“Tā paaudze, kas ir izbraukusi - tie divi simti tūkstoši, kas ir pametuši Latviju, teiksim, Īrijā, Anglijā un citās valstīs - tā jau ir tāda reproduktīvā vecuma paaudze, kuri dzemdē bērnus tur, nevis šeit, tāpēc jau mūsu dzemdību skaits ir no trīsdesmit sešiem, trīsdesmit septiņiem tūkstošiem, divdesmit gadu laikā nokrities vairāk kā uz pusi,” pauž Jevgēņijs Kalējs.
Lai arī šobrīd Madonā nodaļa ir slēgta, tiek plānots, ka mēneša pēdējā datumā tā atsāks savu darbu. Kā uzsver slimnīcas vadība - līdz ar abiem sasirgušajiem mediķiem savus ikgadējos atvaļinājumus izmanto arī pārējais personāls, līdz ar to, kā ierasts, augustā šogad nodaļas slēgšana saistībā ar atvaļinājumu laiku netiks plānota.
