Pateicoties plašajai valsts atbalsta programmai, kā arī atceltajiem soda procentiem par kavētiem maksājumiem par siltumpiegādi, par pagājušo apkures sezonu parādnieku skaits neesot pieaudzis. Dažviet pat samazinājies. Šoziem tik plašs valsts atbalsts gan netiekot plānots, bet arī apkures tarifi būšot krietni zemāki. Latvijas siltumuzņēmumu asociācijā prognozē, ka siltums šoziem maksāšot no 80 līdz 100 eiro par megavatstundu.
Pagājušajā apkures sezonā viens no dārgākajiem apkures tarifiem – vairāk nekā 200 EUR/MWh – bija Ķekavas novadā. Re TV uzrunātie iedzīvotāji teic, ka parādus neesot uzkrājuši, tomēr, neraugoties uz valsts atbalstu, samaksāt rēķinus neesot bijis viegli.
Uzņēmumā “Ķekavas nami”, kas ar siltumu nodrošina lielāko daļu novada iedzīvotāju, stāsta, ka parādnieku par apkuri esot pat mazāk nekā iepriekš. Un te savu artavu devis ne vien valsts atbalsts mājsaimniecībām, bet arī tas, ka laicīgi nesamaksātiem rēķiniem netika piemēroti soda procenti. SIA “Ķekavas nami” valdes priekšsēdētājs Raivo Lācis: “Iedzīvotājiem bija daudz vienkāršāk norēķināties. Ja arī laikā nesamaksāja pāris mēnešus, nespēja norēķināties, tās soda naudas netika aprēķinātas.”
Tagad energoresursu cenas ir stabilizējušās. Vairāk nekā uz pusi uzņēmumam “Ķekavas nami” sarucis arī apkures tarifs. Tāpēc, lai gan no 1. augusta soda procenti kavētājiem atkal tiks piemēroti, uz nākamo apkures sezonu uzņēmuma vadītājs raugās visai optimistiski. Lācis: “Šobrīd esam noslēguši līgumu par dabas gāzes piegādi visai nākamajai apkures sezonai, un šis tarifs, kas ir šobrīd, saglabāsies. Lai samazinātu atkarību no dabas gāzes, šobrīd būvējam divas katlu mājas: Daugmalē, kas kurinās ar granulām, un Valdlaučus – mēs apkurināsim ar šķeldu. Paredzēts, ka līdz apkures sezonai tās tiks nodotas ekspluatācijā. Līdz ar to tiks mazināta atkarība no gāzes, nākotnē dos arī tarifa samazinājumu.”
Kā skaidro Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente un enerģētikas ministra padomniece Ina Bērziņa-Veita, šajā ziemā, visticamāk, satricinājumi energoresursu cenām vairs nebūšot, jo Eiropas gāzes krātuves esot piepildītas. “Ja mēs skatāmies uz energoresursu cenām, tās ir stipri zemākas, nekā bija iepriekš. Gāze šosezon būs ap 50-60 EUR/MWh, šķelda ap 30 eiro. Mums jārēķinās, ka siltumenerģijas tarifs būs no 80 līdz 100 EUR/MWh robežās.”
Šāds tarifs esot uzskatāms par normālu, jo tik zemas energoresursu cenas kā 2019. gadā vairs, visticamāk, nebūšot. Tiesa gan – arī tik plašs atbalsts par apkuri kā pagājušajā sezonā ministrijā netiekot plānots. Bērziņa-Veita: “Atbalsts būs tanī brīdī, ja būs kāds ārkārtējs energoresursu cenu pieaugums. Tas vairs nebūs tik daudz uz siltumenerģijas tarifu tam, kam ir augstāks. Tam, kam ir augstāks siltumenerģijas tarifs, ir pēdējais brīdis aizdomāties, ko mēs varam darīt, lai tas būtu zemāks.”
Pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, pašreiz zemākais tarifs ir 51.44 EUR/MWh ir Krāslavā, bet augstākais tarifs Latvijā ir Saulkrastos un Jelgavas novada Brankās, kas gandrīz četrkārtīgi pārsniedz uzņēmuma “Krāslavas nami” tarifu.
#SIF_MAF2023 | Foto: Freepik; ilustratīvs
