Līdz ar kompetenču pieeju mācību saturā skolēnu zināšanas par vēsturi ir pasliktinājušās. Par to liecina centralizēto eksāmenu rezultāti. Vēstures un sociālo zinību pedagogi, tiekoties šī gada “Vasaras dienās” Gulbenē, vērtē – problēma ir tā, ka pašlaik vidusskolā vēsture ir apvienota ar sociālajām zinībām, nav konkrēti definēti, kādi vēstures notikumi un procesi jaunietim būtu jāzina, absolvējot skolu.
Gulbenes novada vidusskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja Ingrīda Sebre ceļ trauksmi, ka līdz ar kompotenču pieeju izglītībā jau pamatskolā bērniem par vēsturi, viņasprāt, māca nepiedodami maz. 4., 5., un 6., klasē vēsture ir apvienota ar sociālajām zinībām, tikai no 7. klases straujiem soļiem jāapgūst visa vēstures viela – sākot no aizvēstures, līdz pat mūsdienām. “Nevar tā izturēties pret savas valsts vēsturi, nemācīt vēsturi, jo tas principā ir apolitiski, es pat teiktu – bīstami mazai tautai nezināt savas valsts vēsturi. Ja mums blakus ir šāda liela kaimiņvalsts, kas mūsu nezināšanu sabiedrībā var izmantot savas propagandas iedzīvināšanai šeit un piektās kolonnas radīšanai šajā teritorijā.”
Savukārt vidusskolā 10. un 11. klases audzēkņiem ir atkal viens mācību priekšmets – vēsture un sociālās zinības. Rīgas Hanzas vidusskolas pedagogs Aleksandrs Lange norāda, ka viņam kā skolotājam, kurš ir specializējies socialājās zinātnēs, stājoties klases priekšā, lielākais izaicinājums esot ar jauniešiem strādāt tā, lai aktualitāti nezaudētu nedz vēsture, nedz sociālās zinātnes. “Tas lielākais izaicinājums ir, vai es mācīšu politiku caur vēsturi, vai es mācīšu vēsturi un pielikšu klāt politiku. Te ir tas lielais interpretācijas jautājums, jo rezultāti atšķiras.”
Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrībā uzskata, ka šādi jauniešiem nerodas izpratne par vēstures procesiem. Programmā nav skaidri definētas vēstures pamatzināšanas, ir noteiktas vien tēmas, kuras pedagogs, interpetējot pēc saviem ieskatiem, aplūko no vēstures, ekonomikas, politikas, filozofijas, ētikas aspketiem. “Mūsu skolotājs nav tam sagatavots, jo viņam nav tik spēcīgu zināšanu. Jau konkrēti viens pieminētais gadījums, kad skolotājs ir aizgājis prom no darba, jo nav atbilstoša valstiska dokumenta, kas pamato viņa darbu, kāpēc viņš tā dara,” norāda Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības valdes priekšsēdētāja Baiba Atmane.
Tāpēc nozares pedagogi uzskata, ka sociālās zinības un vēsture vidusskolā tomēr ir jāmāca kā divi atsevišķi mācību priekšmeti, labākajā gadījumā izdalot vēl trešo – ekonomiku. Valsts izglītības un satura centra apkopotā informācija liecina, ka šī gada vēstures eksāmena rezultāti, kuru skolēni pēc jaunā satura kārtoja pirmo reizi, ir zemāki, nekā bija gaidīts. Problēmas ir spējā analizēt tekstu, argumentēt savas domas, tāpēc arī Valsts izglītības un satura centrs ir gatavs sadarboties ar vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrību. “Arī šobrīd ir iespēja realizēt vēstures mācīšanu atdalīti no pārējiem mācību kursiem, bet dzirdējām dažādus jautājumus par satura dziļumu, kas ir jāmācās, gan ar to, ko mēs pārbaudām beigās, ko sagaidām. Vēsture ir ļoti svarīgs nacionālās identitātes stiprinošs mācību saturs,” saka Valsts Izglītības un satura centra direktore Liene Voroņenko.
“Vasaras dienu” laikā vēstures un sociālo zinību skolotāji izstrādāja arī idejas un priekšlikumus jauna mācību satura sagatavošanai gan vēstures, gan arī politikas un ekonomikas optimālā kursa apguvei.
#SIF_MAF2023
