Šodien Latvijā atzīmē Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu, kas veltīta 70 000 noslepkavoto Latvijas ebreju Otrā pasaules kara laikā. Jelgavā šajā laikā iznīcināti visi 2000 pirms kara pilsētā dzīvojošie ebreji, kuru vienīgais noziegums bija viņu tautība.

Mežu Jelgavas pievārtē ebreji sauc par “nāves mežu”, jo šeit 1941. gada jūlijā tika iznīcināti cilvēki, kuru vienīgais noziegums bija viņu tautība. “Šeit bijušajā Jelgavas kājnieku pulka šautuvē no 1941. līdz 1944. gadam tika slepkavoti ebreji. Gan Jelgavas, gan novada, gan arī atvestie no ārzemēm. Ir zināms, ka iznīcināti tika visi 2000 ebereji, kuri pirms kara dzīvoja Jelgavā, kā arī vairāki tūkstoši no citurienes atvestie. Pēc kara komisija aprēķināja, ka līdz 10 000 upuru šeit varētu būt,” saka vēsturnieks, Jelgavas ebreju biedrības priekšsēdētājs Edgars Umbraško.

Pēc deportācijas 1941. gada 14. jūnijā vācu karaspēku daudzi sagaidīja kā atbrīvotājus, tomēr tā nebija. Represijas pret ebrejiem sākās līdz ar vācu karaspēka ienākšanu pilsētā. Jelgavā 1941. gada jūnija beigās, kad sākās ebreju aresti un tika izdots rīkojums, ka ebrejiem jāpārceļas uz pilsētas nomali, bet trešajā jūlijā tika nodedzināta Jelgavas sinagoga. Umbraško: “Jelgavā holokausts īstenībā sākās jau 3. jūlijā. 4 jūlijā. Mēs zinām, ka tas skumjais datums, kad Rīgas Horālā sinagoga tika nodedzinātā. Jelgavā jau trešajā jūlijā līdzīgi ar cilvēkiem iekšā, ar rabīnu Leonu Ovčinski,” saka Umbraško.

Atzīmējot Ebreju tautas genocīda upuru piemiņu, vietā, kur masu kapā apbedīti Jelgavā nošautie ebreji, mūsdienas ik gadu notiek piemiņas pasākums. Nošauto ebreju atdusas vieta gan ir praktiski nemanāma, jo vācieši atkāpjoties centušies savas pēdas slēpt. Arī ebreju starp sanākušajiem ir maz, jo pašlaik, pēc Ebreju biedrības datiem, pilsētā dzīvojot tikai ap 20 šīs tautības pārstāvjiem.

Mūsdienu sabiedrības galvenais uzdevums ir būt vērīgiem un nepieļaut, ka ļaunums atkal šķērso Latvijas robežu. “Es esmu pats no Sēlijas, no Ilūkstes. Tur tāda pati ir piemiņas vieta ebrejiem. Tas visā valstī notika šī nežēlīgā asinsizliešana. Un man kā pedagogam ir tāds apzinīgums, ka jāzina tā vēsture un jāsauc tā īstajā vārdā.”

No 1941. līdz 1945. gadam Latvijā tikuši nogalināti vairāk nekā 70 000 ebreju.

#SIF_MAF2023