Ik gadu Latvijā gada tituls tiek piešķirts kādam dzīvniekam, putnam, kukainim, sēnei vai augam, arī dzīvotnei. Tādā veidā dažādas organizācijas vērš sabiedrības uzmanību gan par apdraudētām sugām, gan lai kopumā iepazīstinātu ar dažādām sugām un informētu par norisēm dabā.
Par ilgu gadu tradīciju jau kļuvusi gada dzīvnieku un putnu noteikšana, lai sabiedrību padziļināti gada gaitā izglītotu par sugas pārstāvjiem. Tā, piemēram, Lavijas Nacionālais dabas muzejs šogad par gada dzīvnieku pasludinājis Latvijā bieži sastopamu dzīvnieku – stirnu. Par tām sabiedrībā joprojām pastāv dažādi mīti, piemēram, par stirnu vietu dabā. Latvijas Nacionālā dabas muzeja komunikācijas nodaļas vadītāja Inta Lange: “Viņa īsti neatbilst klasifikācijai “meža dzīvnieks”, es teiktu, ka jāsauc “savvaļas dzīvnieki”, un tad ir “mājdzīvnieki” vai “mājlopi”, jo stirna ir dzīvnieks, kurš nemaz tādos ļoti dziļos mežos nemaz nedzīvo. Viņas dzīvo drīzāk tādās atklātākās mozaīkveida ainavās. Tad man arī gribētos apgāzt šo mītu, ka patiesībā “stirna” ir sugas nosaukums. Kā jebkurā sugā ir sastopami gan sieviešu dzimtes īpatņi, gan vīriešu dzimtes īpatņi.”
Savukārt 2024. gada putna titulu ieguvis mazais zīriņš, kas Latvijā sastopams vien siltajā sezonā, turklāt – to ligzdošana paliek arvien vairāk apgrūtināta. Latvijas Ornitoloģijas biedrības sabiedrības izglītības iesaistes virziena vadītājs Agnis Bušs: “Tā ir diezgan reta putnu suga, bet vēl jo vairāk tā ir apdraudēta. To skaits samazinās. Pareizāk sakot, tā lielākā problēma, ka samazinās drošu ligzdošanas apstākļu iespējas Latvijā. Cilvēkiem Latvijā patīk izmantot jūras piekrasti atpūtai, pārgājieniem, doties ar suņiem pastaigās un tā tālāk. Tās ir tās vietas, kur mazie zīriņi ligzdo, arī citi putni, protams, kā cilvēki tur mēdz būt īpaši daudz, tad viņiem ir ļoti grūti izligzdot un izaudzināt jauno paaudzi.”
Kopš 2015.gada uzmanība tiek pievērsta arī dažādām dzīvotnēm, proti, Latvijas dabas ainavām. Šī gada dzīvotne ir mitrāji. Tie pilda dažādas svarīgas funkcijas – nodrošina oglekļa krājumus, attīra ūdeni un regulē iespējamos plūdus, kā arī ir apmešanās vieta dažādām sugām. Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Ķuze norāda, Latvijā mitrāju teritorijas samazinās. Piemēram, palieņu pļavas šobrīd aizņem mazāk kā 0,3% no Latvijas teritorijas. “Šis process diemžēl joprojām notiek, arī šobrīd Latvijā daudzviet tiek rekonstruētas meliorācijas sistēmas gan mežos, gan lauksaimniecības zemēs. Un tā rezultātā tā mitrāju platības aizvien pie mums samazinās. Ceram pievērst cilvēku uzmanību uz to, ka mitrāji ir vērtīgi un tos vajag saglabāt, ar mitrājiem var arī sadzīvot tad, ja zemi vēlas saimnieciski izmantot. Tie ir kā brīnišķīga dzīvības oāze daudzos gadījumos, ļoti laba vieta, kur cilvēki var atpūsties un apmeklēt šīs vietas rekreācijas nolūkā.”
Lai informētu sabiedrību par izvirzītajām dzīvnieku sugām un dzīvotnēm, organizācijas gada laikā veidos dažādus pasākumus un publikācijas internetā. Jāpiebilst, par šī gada sēni izraudzīta zilzaļā hlorociborija; par gada kukaini – lielacu kamene. Par gada bezmugurkaulnieku kļuvis ūdens ēzelītis.
Foto: Pexels; ilustratīvs
