Portālā ReTV jau rakstījām, ka iedzīvotājus aicina ziņot par Baltijas jūrā noķertiem iezīmētajiem jūrasgrunduļiem.

Apaļie jūrasgrunduļi pamazām kļūs par vienu no dominējošām zivju sugām Baltijas jūrā, Latvijas piekrastē, taču tā ir invazīva zivju suga. Svarīgi ir izstrādāt plānu, kā nākotnē apsaimniekot jūrasgrunduļu populāciju, taču līdz šim trūkst pētījumu par šo zivju migrāciju. Lai noskaidrotu, kur un kā apaļie jūrasgrunduļi pārvietojas, divu gadu laikā iezīmēti 8000 šīs sugas zivju. Noķerot kādu no tiem, ikviens aicināt ziņot “BIOR”.

Jau agri no rīta “BIOR” pētnieces vietējo Salacgrīvas zvejnieku laivā dodas jūrā, kur murdos jau ir noķerti apaļie jūras grunduļi. Pētnieču uzdevums ir ar īpašu atzīmi iezīmēt četrus tūkstošus šīs sugas zivju un atlaist jūrasgrunduļus atpakaļ Rīgas jūras līča piekrastē. 

Pēc atgriešanās Salacgrīvas jahtu ostā pētnieces stāsta, ka apaļais jūrasgrundulis vien dažu gadu laikā piekrastes zvejniecībā ir kļuvis par otro visnozvejotāko zivi pēc reņģes. 

“BIOR” Zivju resursu departamenta jūras nodaļas pētniece Loreta Rozenfelde: “Tā ir invazīva suga, mums ir maz informācijas, tāpēc jāveic daudzi pētījumi, lai saprotam, kur dzīvo, kā dzīvo, kā uzvedās un kā barojas, tāpēc esam sākuši šo migrācijas pētījumu.”

Latvijas piekrastē jūrasgrunduļi pirmo reizi parādījies 2004. gadā. Tos šurp no Kaspijas jūras atveduši kravas kuģi ar tajos esošajiem balasta ūdeņiem. Rozenfelde: “Kad viņi ienāk ostā, viņi šos ūdeņus izlaiž, tur var būt grunduļu ikri vai mazāki grunduļi. Tad viņi, nonākot jaunā ostā, tur veiksmīgi attīstās un izveido jaunas populācijas.”

Grundulis esot visai agresīva zivs. Tas pamatīgi konkurējot ar vietējām sugām, īpaši pleksti. Jūrasgrunduļi arī ievērojami samazinot pārtikas pieejamību citām zivju sugām. Rozenfelde: “Mēs gribam izprast to kustību, lai varam labāk saprast, kur viņa būs vairāk, kur būs mazāk. Spēt izsekot.”

Lai to noskaidrotu, “BIOR” pētnieces projekta ietvaros iezīmējušas kopā 8000 jūrasgrunduļus.

Noķerot grunduli ar atzīmi, pats galvenais ir reģistrēt noķeršanas vietas ģeogrāfiskās koordinātas, tāpat vēlams reģistrēt zīmītes kodu, izmērīt, cik zivs ir gara, kad tā ir noķera un kādā zvejas rīkā tā bijusi. Zvejnieki aicināti noķertās zivis sasaldēt, jo par uzglabāšanu paredzēta atlīdzība – deviņi eiro 75 centi, bet par informāciju kopā ar fotogrāfiju atlīdzība būs septiņi eiro. Visa informācija ir jāndod zinātiskajam institūtam “BIOR”. Zvejnieks Nikolajs Koluškins stāsta, ka līdz šim sasladējis 25 grunduļus. Viņaprāt, šī zivs kļūstot aizvien iecienītāka arī gardēžu vidū. 

“BIOR” līdz šim saņēmis ziņojumus par aptuveni 100 ar atzīmēm noķertiem jūras grunduļiem. Pārsvarā tie nozvejoti vietās, kur iepriekš palaisti, taču bijis arī gadījums, kad zivs noķerta netālu no Palangas. Pētnieces uzsver, būtiski, lai zvejnieki par iezīmētiem jūrasgrunduļiem ziņo arī pēc gadiem, kas ļautu iegūt pēc iespējas plašāku informāciju par šo zivju sugu. 

#SIF_MAF2023