To, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos valriekstus var izaudzēt un gūt augļus, ir pārliecinājies ne viens vien. Tomēr lielu valriekstu komercdārzu Latvijā nav. Lielākais tapis Kuldīgas novada Rendas pagastā. Šobrīd te tiek testētas dažādas šķirnes, kuras Latvijai būtu vispiemērotākās. Dārza saimnieks cer, ka šī attīstīsies par stabilu lauksaimniecības nozari un valrieksti kļūs par Latvijas nacionālo produktu.
Pirmajiem diviem Rendas pagasta “Bukmeķos” iestādītajiem valriekstiem jau vairāk nekā 10 gadu un oktobrī katrs dod ap 40 kilogramu riekstu. Iegādāti tie tika Ēdoles tirgū, pat necerot, ka kaut kas izaugs. Saimnieks Eduards Ostrobrods stāsta, ka visu iesācis viņa tētis, kurš tik ļoti aizrāvies ar valriekstu audzēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos, ka sācis daudz to pētīt un meklēt piemērotākās šķirnes. Diemžēl viņš nesen aizsaukts mūžībā, nu visu turpina dēls. Vairāk nekā sešos hektāros te aug ap 700 kokiem un ap 15 dažādām šķirnēm. SIA “WESTLAKE” vadītājs Eduards Ostrobrods: “Šīs šķirnes ir daudz veselīgākas. Lai izdzīvotu ziemā, valriekstiem nepieciešams vairāk vitamīnu un minerālvielu paņemt no zemes un tās ielikt iekšā. Tāpēc valrieksti ir saldi, ziemeļu valrieksti ir pavisam atšķirīgs produkts. Latvijā nav problēma – sals ziemā, bet gan, piemēram, jūnijā bija naktī salnas.”
Stādi tiek importēti no vairākām valstīm, piemēram, no Moldovas nākušo šķirņu selekcionārs riekstiem veltījis vairāk nekā 50 gadu un izveidojis valriekstus, kas izturīgi pret sausumu, zemām temperatūrām un slimībām. Bet te ir vieta arī vietējiem audzētiem stādiem. Kuras šķirnes ir piemērotākās Latvijas klimatam, vēl tiek testēts uz lauka, augļus vēl nenes. Eduarda Ostrobroda mērķis ir valriekstus Latvijā audzēt komerciāli, attīstīt to kā lauksaimniecības nozari. Lauku atbalsta dienesta pārstāvis Ģirts Osis: “Faktiski ir vieni no pirmajiem Latvijā, kas ir iestādījuši komercplatības ar komercšķirnēm, kas ir potēti uz konkrētiem potcelmiem. Tas ir pirmais mēģinājums Latvijā to izdarīt, jo līdz šim stādījumi ir ļoti nelieli. Nepārsniedz vienu hektāru. Mūsu klimats mainās Latvijā, un pasaule mainās, mums arī jāsaprot, ka mums arī jāmainās līdzi un jādomā plašāk, kā izaudzēt Latvijas valriekstu.”
Lai vairāk iepazīstinātu ar iespējām valriekstus audzēt Latvijā, Eduards Ostrobrods rīko arī seminārus. Šai reizē lektors no Moldovas – bioloģijas zinātņu doktors Leonīds Prodaņuks. “Ļoti daudz jautājumu par vainaga veidošanu, par slimībām un kaitēkļiem, klimatiskajiem nosacījumiem, laistīšanas biežumu. Te nav komercdārzu, daudz jautājumu, kā to izveidot par ražošanas pamatu, vai tas viss izdosies Baltijā.”
Eduards Ostrobrods cer, ka ar cilvēku piesaistīšanu šai nodarbei Ziemeļu valrieksti varētu kļūt par Latvijas nacionālo produktu.
