Zebrene, Bērze, Auri, Naudīte – tikai daži no Dobeles novada pagastiem, kur pēdējos 15 gados slēgtas skolas. Vairākos pagastos mācību iestādes sākotnēji tika reorganizētas par sākumskolām, tomēr tā izrādījās tikai agonijas paildzināšana par dažiem gadiem. Savukārt pagasti bez skolas visbiežāk kļūst par tādām kā “senioru rezidencēm”.
Lielākais skolu reorganizācijas vilnis Latvijas laukus skāra 2009./2010. gadā, tūliņ pēc pirmās Administratīvi teritoriālās reformas. Tolaik tika slēgta arī Auru pamatskola Dobeles novadā. Šodien kādreizējā skolas ēkā atrodas bērnudāzs, kur sastopam jelgavnieku Ansi, kurš kādreiz šajā skolā mācījies. Jautāts, vai savu dēlu laistu, ja nebūtu pārcēlies uz pilsētu un šeit būtu skola, Ansis atbild noliedzoši. “Tepat ir Dobele. Es atceros, ka pats šeit mācījos līdz trešajai klasei. Tas bija deviņdesmito gadu vidus. Līmenis bija ļoti zems diemžēl. Kā jau lauku skolām, arī šobrīd, es domāju, daudzas skolas ar to saskaras. Es te nekādus negatīvus aspektus neredzu, ka šeit nav skolas.”
Arī citi Auros uzrunātie iedzīvotāji teic, ka 14 gadu laikā situācijai pielāgojušies. Šī pagasta veiksmes stāsts esot novada centra tuvums un asfaltētais ceļš, kas uz to ved. Tomēr savu nospiedumu pagasta dzīvē skolas slēgšana esot atstājusi. Auru pagasta iedzīvotājs Agris: “Te palikuši vairāk bezdarbnieki. Darbavietu vairs nav. Skola, pagasta māja, bibliotēka. Tās bija vietas, kur cilvēkiem uz vietas strādāt. Arī bērnu, man liekas, ka mazāk. Kādreiz te pa to sporta laukumu sprinģoja daudz vairāk.”
Krimūnu pagastā skola vispirms piedzīvoja statusa maiņu. Lai gan toreiz, 2015. gadā, domnieki iebilda iedzīvotājiem, kuri teica, ka tikai sākumskola ilgi nepastāvēs, reālajā dzīvē tā arī notika. 2018. gadā skola tika slēgta. Krimūnās satiktā Solveiga teic, ka bērni uz skolu dodoties gan uz Dobeli, gan Kroņauci, gan Zaļeniekiem, bet, viņasprāt, neesot saprotams, kāpēc pagastā nav savas skolas.
Jāteic gan, ka daudz tas ir tikai vietējo izpratnē, jo arī sākumskolas posmam bez apvienotajām klasēm bērnu skaits ir nepietiekams. Tikmēr vietējiem skolas trūkums radot papildus neērtības Krimūnu iedzīvotājs Vladimirs: “Mazo bērnu vecākiem vajadzīga arī mašīna, lai aizvestu bērnu uz pilsētas skolu. Te uz vietas vispār nav darba vietu. Visi brauc kaut kur tālāk strādāt. Cilvēku arī paliek mazāk. Jaunie aizbraukuši uz ārzemēm. Principā jau te vienas omes un opji vien palikuši.”
Tālāk no pilsētas esošajā Naudītes pagastā skolas slēgšana piedzīvota pat divreiz. Pirmoreiz tā slēgta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Īsi pirms Atmodas laika uzbūvēta jauna skolas ēka, kas arī pirms astoņiem gadiem slēgta. Sākotnēji vietējā “gaismas pilī” vēl darbojusies bērnudārza grupiņa, bet tagad milzīgajā ēkā vienreiz nedēļā ierodas pagasta pārvaldniece, drivreiz nedēļā sociālais darbinieks. Pagaidām vēl darbojoties arī bibliotēka.
Jāteic, ka pagastā nav arī sava tautas nama un pasta nodaļas, laikam jau arī īsti pēc tiem nav vajadzības, jo satikt ciematā kādu cilvēku ir teju neiespējami. 15 gadu laikā Dobeles novadā slēgtas 13 mācību iestādes. Tuvāk pilsētai skolas zaudēšana pagasta dzīvi būtiski neietekmē, bet tālākos pagastos 10 līdz 15 gadu laikā paliek tikai seniori.
#SIF_MAF2023
