Jelgavas novada Viesturciema iedzīvotāji savākuši 150 parakstus, lai aicinātu atbildīgās institūcijas dzelzeļa pieturpunktu “Viesturi” iekļaut vilcienu kustības sarakstā. Autotransporta direkcija pašreiz šādu iespēju gan nesaredzot, jo šajā līnijā kursē tikai viens ekspresvilciens, turklāt infrastruktūras atjaunošana atbilstoši mūsdienu prasībām būtu ļoti dārga.
Ikdienā pa šīm sliedēm brauc vilciens Rīga-Liepāja, bet stacijā “Viesturi” vilciens nepiestāj jau gandrīz desmit gadus Tagad Viesturciemā dažas reizes dienā iegriežas Jelgavas pilsētas autobuss, daudzos pagalmos redzamas automašīnas.
ReTV satiktais Ivans stāsta, ka agrāk strādājis uz dzelzceļa, bet jau tolaik pasažieru esot bijis maz. Tagad gan Viesturciems, kas kādreiz tika izveidots kā vasarnīcu rajons RAF rūpnīcas strādniekiem, krietni izpleties, tiekot apdzīvots visu gadu. “Vasarnīcās daudzi dzīvo tāpēc, ka pilsētā dārgi. Es ar autobusu braucu, bet, kas brauca uz Rīgu, ar vilcienu bija vieglāk.”
Arī šobrīd Viesturciema un tuvākās apkaimes iedzīvotāji saredzot nepieciešamību pēc vilciena, pašvaldībai nodota 150 iedzīvotāju parakstīta vēstule ar lūgumu atjaunot dzelzceļa pieturas punktu.
Parakstu vākšanas iniciatore Dace Stankeviča skaidro, ka ciemā deklarēti vairāk nekā 500 iedzīvotāji, un šīs pieturas iekļaušana vilcienu kustību sarakstā ļautu ērtāk nokļūt gan Jelgavā, gan galvaspilsētā. “Visi runā par ekoloģiju, par izmešiem un visu pārējo, tad darām to, ko mēs varam darīt paši. Tikai no mums pašiem jau atkarīgs, cik mēs gribam tīri dzīvot. Vilciens ir ļoti lieliska iespēja. Tas ir ērts, daudz pasažieru var pārvadāt vienlaicīgi, ir salīdzinoši precīzs transportlīdzeklis.”
Viesturciemā satiktie iedzīvotāji neiebilstu, savu reizi arī izmantotu vilcienu, tomēr ir diezgan skeptiski par vēsturiskā pieturas punkta atjaunošanas iespējām.
Dzelzceļa pieturas punkts “Viesturi” ir uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” īpašums. Pašreiz tas skaitoties iekonservēts. Ja Autotransporta direkcija un Sabiedriskā transporta padome lems par nepieciešamību to atjaunot, to arī darīšot. Pirms tam gan jāizvērtē pieturas punkta tehniskais un vizuālais stāvoklis. VAS “Latvijas dzelzceļš” pārstāve Agnese Līcīte: “Ja speciālisti konstatētu, ka infrastruktūra nav tādā stāvoklī, lai to atjaunotu, tā jābūvē no jauna – gan pasažieru platformas atbilstoši mūsdienu prasībām, gan aprīkojumu, sākot ar nojumi, soliņiem un apgaismojumu –, izmaksas būtu lēšamas vairākos miljonos eiro.”
Autotransporta direkcija ReTV skaidro, ka nepieciešamības krietni pārsniedzot finansiālās iespējas, pašreiz prioritāri tiekot sakārtotas ar elektrovilcienu saistītās pieturvietas. VSIA “Autotransporta direkcija” pārstāvis Jānis Lagzdons: “Par “Viesturu” pieturvietu šobrīd spriests vēl nav, bet arī tāda galēja saraksta šobrīd nav. Pie tā tiek strādāts. Jāņem vērā, protams, vēl arī citi aspekti. Šobrīd šajā posmā kursē ļoti ierobežots vilcienu skaits. Tie visi ir ekspresvilcieni. Šādā dažu reisu izspildījumā, kas ir ekspresreisi, papildus pieturas iekļaut droši vien nevarēs.”
VAS “Latvijas dzelzceļš” īpašumā ir 140 stacijas un 128 pieturpunkti, no kuriem puse pašreiz ir iekonservēta.
