Šonedēļ Valsts kontrole publicējusi datus par vēža profilaktisko pārbaudi 2022. gadā. Statistika ir skarba. Atsaucība ir mazāka par pusi no vēlamās, kas noteikta Eiropas Savienības vadlīnijās.
Birzgaliete Inese pirms gada ReTV raidījumā “Ģimenes skola” dalījās ar savu pieredzi, kā atklājusi, ka viņai ir krūts vēzis. Viņa nebija saņēmusi vēstuli ar uzaicinājumu doties uz profilaktisko pārbaudi, jo nebija sasniegusi 50 gadus. Lai gan viņai nebija nekādu sūdzību, viņa intuīcijas vadīta devās pie ģimenes ārsta, lai saņemtu nosūtījumu veikt vēža skrīningu. “Es aizgāju uz to busiņu. Sāku gandrīz vai izģērbties. Viņa saka – cik tev gadu? Es saku – 40. Ko tad tu te dari? Es saku – kā, ko daru, es gribu pārbaudīties. Un viņa saka – nē, tev nav tie gadi. Ja sūdzību nav, nē, nepārbaudīsim. Un tā viņa man nepārbaudīja. Un pēc neilga laika es pati to atklāju.”
Inese pēc operācijas un apstarošanas turpina dzīvot, ir vesela un vada vietējo amatiereātri. Bet vēl aizvien aktīvi dodas veikt pārbaudes.
Valsts apmaksātu profilaktisko pārbaudi veic ģimenes ārsts katru gadu. Papildus Latvijā īsteno valsts apmaksātu četru veidu – dzemdes kakla, krūts, zarnu un prostatas vēža – skrīningu. ReTV Ziņās jau vēstīts, ka šobrīd vēžu skrīningu atsaucība ir kritiska. Valsts kontrolē norāda, ka vislabākie rādītāji ir dzemdes kakla un krūts vēža skrīnīngā. Valsts kontroles pārstāve Maija Āboliņa: “Tur ir 30 un 40% atsaucība, tad zarnu vēzim ir būtiski zemāka. Ja šobrīd no galvas pareizi atceros, tad ap 19% bija pēdējais rādītājs. Jauieviestais vēža skrīnīngs, prostatas vēža skrīnīngs šobrīd pēc datiem tie ir tikai 2%. Tas ir ieviests 2021. gadā.”
Uzrunātie ReTV iedzīvotāji stāsta, ka veic profilaktiskās pārbaudes, taču ne vienmēr iemesls tam bijis saņemtais uzaicinājums uz skrīningu. “Es to daru bez uzaicinājuma. Man tas liekas obligātais ikgada pasākums, ka patiesībā es pat negaidu to…” saka ogrēniete Elita.
Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane ReTV stāsta, ka ģimenes ārsti tiešām aktīvi atgādina pacientiem veikt profilaktiskās pārbaudes. Taču viņa arī atzīst, ka ne vienmēr tas ir iespējams ārstu noslodzes dēļ, kā arī ne vienmēr tas veicina pacientus veikt pārbaudes, piemēram, zarnu vēža.
Taču Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente ReTV norāda, ka, viņasprāt, Valsts kontroles publicētā statistika nav korekta, jo ir daļa pacientu, kas veic skrīningu par maksu, kas skrīninga atsaucībā netiek ieverta. Tomēr viņa nenoliedz, ka atsaucībai ir jābūt lielākai. Un būtu jāuzlabo ģimenes ārstu apstākļi. “Domāju, ka te ir vajadzīgas lielākas investīcijas primārajai veselības aprūpei. Tad visi tie nākošie pakāpieni būs vienmēr ar mazākiem izdevumiem, jo ir nepieciešams stiprināt gan mūsu komandu, gan pieejamību telpām pietiekošā apjomā un budžets veselības aprūpei kā tādai. Lai tad būtu pieejami šie mamogrāfijas izmeklējumi skrīninga veikšanai, nevis – cik simti stāv rindā.”
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā norāda, ka arī cilvēku resursi palīdzētu darbu veikt efektīvāk. Respektīvi – varētu biežāk atgādināt pacientiem veikt profilaktiskās pārbaudes.
#SIF_MAF2023 | Foto: Freepik; ilustratīvs
