Līdz ko vētra bija rimusies, sākās sakopšanas darbi. Lauksaimnieki lielākoties cer uz apdrošināšanas atlīdzību, bet jumtu nomaiņu iedzīvotāji bez finansiāla atbalsta gan nespēšot veikt. Ministru prezidents, viesojoties Tērvetē, solīja, ka izmisumā netikšot atstāts neviens, bet par konkrētu finansiālā atbalsta apjomu varēšot spriest pēc vētras seku apkopojuma un izanalizēšanas.
Nolauzti koki un motorzāģu rūkoņa vētras skartajos novados jau pamazām kļuvusi par ikdienu. Postījumus piedzīvojuši ne vien parki un dzīvojamās mājas. Arī daudziem lauksaimniekiem vētra aiznesa pēdējās cerības uz daudzmaz labu ražu. “Visvairāk ir cietuši sējumi. Lielas lauku platības ir gandrīz pilnībā iznīcinātas. Visur ir zudumi, zaudējumi gandrīz 100% visiem sējumiem,” saka z/s “Strazdi” īpašnieks Valters Bruss.
Valters Bruss gan teic, ka biznesā uzsvars jāliek uz apdrošināšanu, galvenais, lai tā strādātu.
Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas datiem, Zemgalē apdrošināta ir apmēram puse no visiem sējumiem. Un šiem saimniekiem neesot pamata šaubīties par apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu, ja vien nav izvēlēta kāda mikro apdrošināšana, kurā vētras riski nav iekļauti. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins: “Domāju, ja ir kārtīga apdrošināšana, tur ir tuvu 100% no zaudējumiem. Jautājums, protams, ar kādiem pašriskiem zemnieks strādā, cik viņš to risku ir atstājis uz sevi.”
Citādi gan ir ar privātīpašumiem, īpaši laukos, kur bieži vien saimnieko seniori. Arī vidēji Latvijā apdrošināti ir vien 40-50% mājokļu. Kā norāda asociācijā, lielākā problēma vētras postījumos esot ar daudzdzīvokļu mājām Abāšins: “Var būt labi un slikti varianti. Sliktais variants ir tāds, ka esmu apdrošinājis četras sienas, kas ir ap mani, bet ne domājamās daļas. Labais variants, ja esmu arī domājamās daļas apdrošinājis, bet vislabāk, ja apsaimniekošanas biedrība ir apdrošinājusi gan jumtu, gan māju, to kasti, kas ir no ārpuses.”
Bruss: “Man personīgi no valsts neko šobrīd nevajag. Man vajadzētu, lai visa apdrošināšana, kas man ir veikta, strādātu 100% līdz galam, bet laukos ir ļoti daudz cilvēku, kuri nevar par sevi parūpēties. Pilnībā iznīcinātas viensētas. Ir skaidrs, ka tur nav nekāda apdrošināšana, nav arī spēks, lai viņi izdarītu pašu spēkiem. Tas ir tas fokuss, kur ir primāri jāvērš valdības uzmanība.”
Pēdējo dienu laikā vētras skarto Zemgali lūkot devušās daudzas amatpersonas un izskanējuši dažādi viedokļi par iespējamo valsts atbalstu postījumu novēršanai. Vakar vakarā Zemgalē ieradās arī premjerministrs, kurš ReTV izteica sajūsmu par to, cik ātri tiek novākti kritušie koki, bet daudz skopāks bija jautājumos par atbalstu, vien norādot, ka cilvēki noteikti nedrīkst tikt atstāti izmisumā.
Apkopot informāciju ministrijas sola nedēļas laikā, bet tālāk būšot valsts sadarbība ar pašvaldībām, kurām nepieciešama valsts garantija, lai pēc iespējas ātrāk varētu palīdzēt vētrā cietušajiem.
Šodien pēc pašvaldību vadītāju tikšanās ar Finanšu ministru kļuvis zināms, ka iedzīvotāju negaisā un vētrā cietušo privātīpašumā esošo mājokļu atjaunošanas darbiem tiks piešķirts finansiāls atbalsts līdz 3000 eiro, nevērtējot personu ienākumus, nosakot 20 eiro/m2 slieksni, kas piemērojams arī daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām.
Foto: Evija Trifanova/LETA | #SIF_MAF2023
