Šī vasara teju visām lauksaimniekiem nozarēm izvērtusies tik slikta, kādu daudzi saimnieki savā pieredzē nemaz neatceras. Sals, sausums un nu nerimstošas lietavas ietekmē lopbarības sagatavošanu, kā arī labības ražu. Nozarē arī nav skaidrs, kas notiks ar Eiropas piešķirtajiem teju 6,8 miljoniem zemnieku atbalstam. Lai diskutētu par zemniekiem aktuāliem jautājumiem, lauksaimnieki šodien Smiltenes pusē tikās ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvjiem.
Zemnieku saimniecībā “Braslas” Smiltenes novadā nodarbojas gan ar piensaimniecību, gan arī graudkopīgu, taču šogad smagi klajas abām nozarēm. Saimnieks Pēteris Bērziņš ReTV stāsta, ka ganāmpulkam vajadzīgo lopbarību būs sagādājis. Lai to paveiktu, pļaut sienu devies pat uz ļoti attālām vietām. Lauksaimnieks ar ironiju saka, ja šo gadu izdosies pārdzīvot, tad nekas vairs nespēs izsist no sliedēm. “Naudas jau nav sen, izzāģēti visi meži, grāvji šķeldā, liekās tehnikas visas pārdotas. Šis ir pirmais mēnesis, kad nevaru vairs samaksāt rēķinus, jo kopš februāra piena naudā zaudēju vidēji 10 tūkstošus mēnesī.”
Lai savilktu galus, piensaimnieki jau likvidējot mazražīgākās govis. Lopiņus baro ar salmiem, jo viens skābarības rullis maksā pat 55 eiro. Nepieciešamo piebarojumu pērk uz parāda, stāsta saimnieks Pēteris Bērziņš. “Man pagaidām ir pēdējie limiti, bet esmu uz robežas, ka nākammēnes kavēju maksājumus un man draud bankrots. Esmu viens no tiem labākajiem, jo ir saimniecības, kuriem ir parāds divus trīs mēnešus. Ir zināmas saimniecības, kuras piena naudu ir avasnā izņēmušas piena naudu divus trīs mēnešus, tas nozīmē, ka oktobrī, kad viņiem būs maksājumi, par pienu vispār nesaņems naudu.”
Tikmēr gaļas liellopu saimniecības “Rustupe” īpašnieks Mārtiņš Vāgners no Bilskas pagasta stāsta, ka lopkopim trūkst aptuveni 40% nepieciešamās barības. To nopirkt ir teju neiespējami, jo pašlaik tirgū vērojama gaļas iepirkuma cenas lejupslīde, tādēļ saimniecībā sarūk apgrozāmie līdzekļi. “Mēs gribam, lai mūs sadzird nozares ministrs, lai dod kaut kādus signālus, ka mēs netiksim pamesti. Gaļas lopkopība vispār no visām nozarēm ir atstāta novārtā, tā ir uz izdzīvošanu atstāta.”
Tikšanās reizē zemnieki uzsvēra, ka pašlaik lauksaimnieki steidzami gaida valdības rīcību, lai šī nozare Latvijā neiznīktu. LOSP aizvien aicinot Zemkopības ministriju ieviest ārkārtas stāvokli, īpaši jau piensaimniecībā. “Pārtika ir nacionālās drošības jautājums. To nevaram vienā dienā likvidēt un nākamajā dienā uzbūvēt no jauna. Par šo grūto nozari ir papildus jārūpējas. Tāpat kā rūpējamies par savu robežaizsardzību,” uzsver LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe.
Lauksaimniekiem aizvien nav skaidrs, kas notiks ar Eiropas Komisijas piešķirtajiem teju 6,8 miljoniem eiro lauksaimnieku atbalstam. Jānis Irbe norāda, ka kompensācijām pavasara salnās cietušo augļu un dārzeņu audzētājiem vien būtu nepieciešami aptuveni astoņi miljoni eiro, kur nu vēl atbalsts piensaimniekiem, graudaudzētājiem un citām lauksaimniecības nozarēm. Tikmēr valdība nav sniegusi atbildi, vai no budžeta līdzekļiem šim mērķim būs papildus finansējums. Irbe: “Diemžēl publiskajā telpā dzirdam, ka naudas nav. Skeptiski skatos uz to, ka mūsu valdība tomēr atradīs šo naudu. Varbūt pēc šim vētras sekām, kad laukus apmeklēja premjers un prezidents, tas kādā emocionālā iespaidā viņus saviļņos, viņi radīs šo iespēju. Vai tas būs tādā apmērā, jo tagad kompensācijas vajadzēs arī citiem, ne tikai lauksaimniekiem.”
Valsts aizvien nav izstrādājusi kritērijus, kā varētu notikt Eiropas piešķirtā finansējuma sadale lauksaimniekiem. Savukārt zemnieki pamazām rēķina, ka 6,8 miljonu sadale būtiski atspaidu saimniecībām nesniegtu, iespējams, labāk šos līdzekļus ieguldīt valsts kopējās lauksaimniecības politikas attīstīšanā.
#SIF_MAF2023
