15. septembrī Latvijā beidzas oficiālā pludmales peldsezona. Lai arī laiks joprojām saglabājas silts un saulains, peldvietās jau ir novāktas bojas un nedarbojas pludmales glābšanas dienesti. Ventspilī gatavojas rudens vētrām, jo tās ne tikai noposta soliņus un laipas, bet arī sanes lielu daudzumu smilšu. Gados vecāki ventspilnieki gan atceras, ka kādreiz smiltis izveda no pilsētas un Ventspils pludmalē vēl pirms dažiem desmitiem gadu kāpu zonas nemaz nav bijis.
Ventspilī – tāpat kā daudzās citās Latvijas peldvietās – savos posteņos vairs nedežūrē pasvaldības policijas glābēji. Peldvietas vairs nav atzīmētas ar bojām, pamazām tiek nojauktas arī laipas un soliņi, tiek aizvestas tualetes un atkritumu urnas. Piejūras pilsētas un ciemi gatavojas rudens vētru sezonai. PI “Ventspils komunālā pārvalde” direktora vietnieks Edgars Puriņš: “Ikdienā intensīvi tīrot, šīs laipas tiek regulāri notīrītas. Pāris dienas netīrot un uznākot spēcīgākiem vējiem, tās tiks aizpūstas.”
Ventspils pludmalē lielākās problēmas nesezonā sagādā smiltis, pirms pāris gadiem jau nācies atteikties no vienas ieejas, ko nav bijis vairs iespējams atrakt. Lai arī šobrīd uz peldvietu ved desmit takas, koka segumu saglabās vienai, jo jūra aukstajā periodā pietuvojas kāpu zonai, ieskalojot laipas un arī soliņus. Kāpas virzīšanos uz pilsētas pusi neaptur arī augu stādījumi. Puriņš: “Kāpu tu tik viegli neapturēsi. Ir jau mēģināti dažādi līdzekļi: ir liktas smilšu uztvērējsētiņas, ir stādījumi dažadi ierīkoti pirms kāpas. Skaidrs ir viens – to nevar tā viegli apturēt mākslīgi.”
Tomēr vecāka gadagājuma ventspilnieki atceras, ka reiz Ventspils pludmale izskatījusies pavisam citādāk. Līdz pat peldvietai vedusi iela, pa kuru ar savu motociklu uz darbu devies Žanis Kronbergs. Žaņonkulim ir jau 84 gadi, Ventspils glābšanas stacijā viņš nostrādājis apaļus 35. Toreiz peldsezona nav noslēgusies 15.septembrī, bet ilgusi visu gadu. “Arvien pēc Jāņiem bija tā lielā slīkšana. Jāņu diena, tad mēs gatavojāmies, ka nu tik atkal būs jābrauc meklēt kāds,” viņš stāsta.
Nekādi romantiski saulrieti ventspilniekiem arī nav bijuši, jo vakara stundās pludmali uzara traktors, glābēju un robežsargu uzdevums bijis vērot, vai kāds nedodas jūras virzienā.
Šogad Ventspils glābšanas stacija piedzīvojusi rekonstrukciju. Te grūti atpazīt telpas, kur reiz dežūrēja Žanis Kronbergs. Glābējiem ir dušas, kvadracikli un modernas motorlaivas, tomēr ir viens nemainīgs Ventspils simbols, ko atpazīst jau vairākas paaudzes – saglabāts vēsturiskais novērošanas tornis, kas būvēts tālajā 1968 gadā, lai varētu vērot jūru.
Brašajam ventspilniekam ir ne viena vien medaļa par drošsirdību un kavējoties atmiņās, sirmajam vīram vēl šodien aizlūzt balss. Ar primitīvu akvalangu un neveiklu kuģīti toreiz izglābti ir gan nepieskatīti bērni, gan vieglprātīgi pieaugušie. “Es piebraucu klāt, skatos – guļ apakšā. Ūdens skaidrs, kādi trīs četri metri. Nu tad es lecu un izvilku ārā.”
Žanis domīgs vēro pludmalē augošās priedes un smiltsērķšķus, viņa darba gados šeit kāpu nebija. No glābšanas stacijas varēja redzēt jūru un līdzenu pludmali. Toreiz smiltis izveda ārpus pilsētas gadu no gada.
Ventspils komunālie dienesti atzīst, ka ar dabu cīnīties ir bezjēdzīgi un ir nācies padoties. Kāpas ar katru gadu aug lielākas un nācies pārņemt senās metodes – baltās pludmales smiltis nu izved gan uz pilsētas kapsētām, gan Ventas upes peldvietām, kā to reiz pieredzēja ilggadējais pludmales glābējs Žanis Kronbergs.
Pludmales sezona visā Latvijā atkal atsāksies nākamā gada 15.maijā.
#SIF_MAF2023
