Latviešu valodas pētnieki trīs dienas viesojas Valmieras novada Kauguru pagastā. Viņi klātienē tiekas ar iedzīvotājiem un uzklausa stāstus par šai vietai raksturīgajiem vietvārdiem un apvidvārdiem. Ievāktie dati ļaus daudz smalkāk izprast šī Latvijas reģiona valodas īpatnības, kā arī atjaunot aktuālo informāciju kartēs. Jāmin, ka Kauguru pagasts šāda veida ekspedīcijai nav izvēlēts nejauši, tieši šeit ir dzimis viens no izcilākajiem latviešu valodniekiem Jānis Endzelīns.
Latviešu valodas institūta pētnieces šodien Valmieras novada Kauguros viesojās pie vietējā iedzīvotāja Daiņa Plaša. Kungs ir dzimis un audzis šeit, tāpēc arī zina stāstīt, kā vietējie dēvē katru māju, ūdenstilpi un meža nostūri. Izrādās – attālāko vietu pagastā ļaudis kopš kolhoza laikiem saucot par Sibīriju.
Intervijas ar vietējiem cilvēkiem notiek arī pagasta bibliotēkā. Šeit aizrautīgas diskusijas jau otro dienu par to, kāds ir pareizais Miegupes nosaukums.
Valodas pētniekiem ekspedīcijā Kauguru pagastā pievienojušies arī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras speciālisti, lai precizētu vietvārdus dažādiem objektiem, mājām, kas iekļaujami jaunākajās kartēs. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Topomīnikas laboratorijas vadītāja Vita Strautniece: “Gan tas ir ne tikai ātrajai palīdzībai un plānošanai, bet gandrīz jebkurā dzīves norisē ir vajadzīgs zināt, kur kaut kas atrodas. Ja mums ir precīzi dati, kā kuru vietu sauc, tad varam izstāsīt, kur kas atrodas, varam droši lietot dažādas navigācijas iekārtas un atrast vietas, kuras mums ir vajadzīgas.”
Taču, kā ReTV norāda Latviešu valodas institūta vadošā pētniece, tad apzināt vietvārdus un apvidvārdus kļūst aizvien grūtāk. Ja vietvārdi valodā aizvien ir noturīgi un zināmi, tad apvidvārdi pamazām saplūst ar citos novados lietotiem vārdiem. Īpaši latviešu literāro valodu, kuras pirmsākumi meklējami tieši Jāņa Endzelīna dzimtajā Kauguru pagastā. Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Sanda Rapa: “Te nav tik daudz to apvidvārdu, taču dažus mēs vakar atradām, apvidvārdi ir ļoti svarīgi valodas bagātināšanai. Būtībā jau visa latviešu literārā valoda, kā mēs runājam šodien, tā savulaik ir satecējusi kopā no daudziem novadiņiem, daudziem dialektiem. Tas ir mūsu valodas pamats.”
Godinot izcilo latviešu valodnieku un apvidvārdu pētnieku Jāni Endzelīnu 150. jubilejā, viņā vārdā nosauktās Kauguru pamatskolas audzēkņi un pedagogi jau aizvadītajā mācību gadā apzinājuši apvidvārdus un apkopojuši tos pašu ilustrētā kalendārā. J. Endzelīna Kauguru pamatskolas latviešu valodas skolotāja Aija Dubova: “Trešā klase pagājušājā gadā ilustrēja kukaiņus, viņi, piemēram, nezināja, ka lapsene ir pindzele, jo katrs apvidvārds jau bagātina valodu.”
J. Endzelīna Kauguru pamatskolas direktore Iveta Rambola: “Gubenis – šķūnis; bombongas – konfektes; širce – priekšauts. Tie vārdi bija tādi, kurus bērni varēja atminēt.”
Savukārt rīt Kauguru pagastā notiks Valodas diena, kurā valodnieki kopā ar pagasta ļaudīm turpinās vākt vietvārdus un apvidvārdus, kā arī pārbaudīs novadnieku zināšanas valodnieku viktorīnā. Latviešu valodas institūts ievāktos datus Kauguru pagastā plāno apkopot vienā izdevumā, aizsākot veidot valodai veltītu sēriju “Tēvzemes atlants”.
#SIF_MAF2023
