Šodien Latvijas Valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem aprit 164. gadskārta. Jānis Čakste bija tas, kurš izveidoja prezidenta institūciju un piedalījās Satversmes rakstīšanā. Lai gan pagājuši vairāk nekā simts gadi, prezidenta loma joprojām būtiski neesot mainījusies.

Jelgavu Latvijas valsts pirmā prezidenta laika biedri sauca par Čakstes pilsētu. Mūsdienās gan valsts svētkos, gan Jāņa Čakstes dzimšanas dienā, 14. septembrī, pie viņa pieminekļa pulcējas cilvēki un gulst ziedi.

Šeit viņš mācījies un vēlāk aktīvi darbojies arī kā laikraksta izdevējs un redaktors, kā arī panācis, ka Jelgavā notiek IV Vispārējie dziedāšanas svētki. 1922. gadā Jāni Čaksti ievēl par pirmo Valsts prezidentu. “Čakste nenoliedzami ir tas ideāls, par to jau sprieda laikrakstā “Latvis” 1922. gadā, cik liela loma ir Valsts prezidenta personībai. Viņa godaprātam un garajam īpašību spektram. Kā viņš pārstāvēs sabiedrību, samierinās dažādas partijas un reizē noturēs demokrātiskos uzstādījumus, tiesiskuma un vispār cilvēciskās vērtības,” saka vēsturnieks Aldis Barševskis.

Kā norāda vēsturnieks, jau toreiz profesors Aivars Stranga teicis, ka brīvība ir priekšnoteikums laimei un demokrātijai. “Viss pārējais ir jārada sabiedrībai pašai. Lai cik izcils būtu Valsts prezidents, viņš nevar to iedzīvināt sabiedrības vietā.”

Mūsdienās nereti sabiedrība aktualizē jautājumu par prezidenta lomu un pilnvarām, uzskatot, ka valsts galvenajai personai būtu vairāk jāspēj ietekmēt notiekošo. Tam gan īsti nepiekrīt ReTV uzrunātie Jāņa Čakstes 164. dzimšanas dienas pasākuma apmeklētāji. “Valsts vadītāja loma nekad nemainīsies. Tas ir cilvēks, kurš ir paraugs, kurš rāda piemēru un ved aiz sevis tautu. Manuprāt, Čakste bija paraugs un rādīja, ar kādām vērtībām ir jādzīvo tautai un ar kādām prezidentam. Tās vērtības ir ļoti līdzīgas,” norāda Ella Šakurova, Jelgavas 5. vidusskolas direktore.

Arī Jāņa Čakstes mazmazmeita Kristīne Čakste atzīst, lai arī pagājuši vairāk nekā simts gadi, prezidenta loma pēc būtības neesot mainījusies, nebūtu jāmainās arī prezidentam piešķirtajām pilnvarām. “Tā ir tā parlamentārā prezidentūra, un mums būtu jāpieturas pie tās. Tā ir mūsu Satversme, kas to nosaka, kā nekā tie cilvēki, kas to vairāk nekā pirms simts gadiem sarakstīja, bija ar ļoti gudrām galvām, tāpēc, domāju, vajag turēties pie tās procedūras, kāda tā ir šobrīd.”

11. Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atgādina, ka katram prezidentam savā laikā ir bijis savs uzdevums, viņa uzdevums ir spēt saglabāt demokrātiju arī šodienas ģeopolitiskajā situācijā, bet Satversme, viņaprāt, esot ļoti līdzsvarota. “Par šim pilnvarām kā Saeimas vēlētājs es teiktu – darboties var. Jā, nevar darīt ne valdības, ne Saeimas darbu. Vai es gribētu šādas paplašinātas pilnvaras? Bez tautas mandāta tas vienkārši anv iespējams, jo ir jābūt 2/3 Saeimas, kas groza Satversmi. Vai mēs esam gatavi šādai reformai? Par to varētu diskutēt. Domāju, ka tur būtu gan plusi, gan mīnusi.”

Līdzās Jāņa Čakstes piemineklim Jelgavā ir izveidots Latvijas Valsts prezidentu skvērs, kurā šodien savu ozolu iestādīja arī pašreizējais Valsts prezidents. Neatkarīgajā Latvijas valstī no 1922. gada līdz mūsdienām ir bijuši 11 prezidenti.

#SIF_MAF2023