Plašu rezonansi sabiedrībā raisījusi vēsts, ka Valmieras novadā dažādos pagastos kopumā plānots likvidēt desmit kultūras iestādes. Pašvaldībā gan skaidro, ka kultūras dzīve nevienam pagastam atņemta netiks. Šoreiz runa ir par iestāžu reorganizāciju, nevis slēgšanu. 

Skaņkalnes pagasta bibliotēka jau kopš laika gala atrodas padomju laikos celtas daudzdzīvokļu mājas pirmā stāva dzīvoklī. Bibliotēkas vadītāja Ieva Bāliņa saka, esam ekskluzīvs grāmatu draugu klubiņš, jo šeit pat aiz upes jau atrodas Mazsalacas bibliotēka. Tai tad arī pēc reorganizācijas pievienos šejienes krājumu. “ Tas nebūs šausmīgi liels trieciens, jo nav daudz to lasītāju tieši Skaņkalnes bibliotēkā, Mazsalacas bibliotēka nav tik tālu. Varbūt ir te viena kundze, kura nevarēs aiziet, viņa dzīvo pretējā mājā, viņai varbūt vajadzēs atvest grāmatas.”

Valmieras bibliotēkas vadītāja Daiga Rokpelne, kuras pārziņā ir arī kopējais novada bibliotēku tīkls, norāda, ka cilvēki no tuvējiem pagastiem jau tagad lielāko daļu pakalpojumu izvēlas saņemt Mazsalacā. “Tas ir tikai solis tālāk, mēs stiprināsim Mazsalacas bibliotēku, tur būs četri darbinieki.”

Otra bibliotēka, kura Valmieras novadā piedzīvos reogranizāciju atrodas Ķoņos, kā norāda Rokpelne, šeit pašreizējās bibliotēkas telpas ir kritiskā stāvoklī, tāpēc krājumu pievienos Naukšēnu bibliotēkai. Telpu neatbilstības dēļ Ķoņos arī slēgs tautas namu. Tikmēr Ramatā un Sēļos telpas amatierkolektīvu mēģinājumiem un pasākumiem paliek, taču šajās vietās vairs nebūs atsevišķa tautas nama vai kultūras centra vadītāja. Mazsalacas Kultūras centra vadītāja Dace Jurka: “Viens kultūras darba organizators nodrošinās saturu Sēļos un Ramatā, neatkarīgi no tā, kur sēž, kur ir viņa darba krēsls, bet viņam pamatā jānodrošina šis saturs.”

Skeptiksa gan par šādu modeli ir uzņēmēja Larisa Gerasimova Sēļu pagastā. Viņasprāt, laukos šāda reforma radīs vēl lielāku atstumtības sajūtu. “Katrā ēkā, mājā ir saimniece. To, ka mēs atlsēgsim durvis šeit kaut kādos zināmos pasākumos… ja tās ir ciet šodien, kāpēc es nākšu tad, kad tās būs vaļā. Vai es būšu šeit ļoti gaidīta?”

Tikmēr Strenču apvienībā, kas pēc reformas iekļāvās Valmieras novadā, jau vairāk nekā desmit gadus mazajos pagastiņos nav tautas namu vadītāju. Ēkas uztur apvienības saimnieciskā nodaļa, bet pasākumus rīko kultūras dzīves organizators. Strenču kultūras centra vadītāja Sarmīte Caune norāda, apamtierkolektīvi darbu turpina un ir arī citi ieguvumi. “Strenčos mums ir palikusi naudiņa no Plostnieku svētkiem, mēs redzam, ka Plāņos vajag naudiņu klāt, varam mierīgi to pārcelt. Ja Plāņu tautas namam pašam savas budžets, mēs nevarētu neko grozīt.”

Savukārt Valmieras novada Kultūras pārvaldē Liene Jakobsone norāda, ka cilvēku skaits laukos aizvien turpina sarukt. Tāpēc par dārgu naudu tur uzturēt ēkas, kurās cilvēki nepameklē kultūras pasākumus, nevienam nav izdevīgi. Tai pašā laikā neviens amatierkolektīvs bez pajumtes nepaliks, tieši otrādi – to vadītājiem būs iespējams palielināt atalgojumu. “Nebūs tā, ka durvis ir aizslēgtas un atslēga ir nolauzta, tā tas nenotiks. Mēs domājam par to, kā šīs telpas atvērt tad, kad ir vajadzība un ir iecere, nevis vienkārši uzturēt nebeidzamu laiku, tērējot pašvaldības resursu.” 

Kultūras nozarē strādājošie Valmieras novadā vēl uzsver, tas, cik ļoti šīs kultūrai radītās ēkas nākotnē būs apdzīvotas, lielā mērā būs atkarīgs arī no vietējās kopienas aktivitātes. 

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".