Valmieras novada pašvaldība noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par 20 miljonu eiro piešķiršanu projekta “Valmieras industriālā parka attīstība” īstenošanai.
Pagājuši ir desmit gadi, lai nonāktu līdz šim brīdim, kad ir piešķirts finansējums, lai sāktu jau reāli veidot parka infrastruktūru. Šis ilgais laiks liecina, cik daudz ir bijis jāpārvar dažādu šķēršļu, vispirms jau mainot robežas, jo tolaik šī Valmierai blakus esošā teritorija ir Beverīnas novadā. “Skaidrs jau tajā brīdī bija, ka industrijai pietrūkst teritoriju, apskatot pilsētas pierobežu, tika atklāta šzeme, kas robežojas ar pilsētu, ļoti izdevīgā stāvoklī, tieši blakus ir apvedceļš, pa vidu šai teritorijai ir dzelzceļš, tepat blakus netālu ir gan elektrība, gan ūdensvads, gan kanalizācija,” par šīs vietas izvēli industriālajam parkam stāsta Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Industriālā parka izveidei nākas mainīt Beverīnas novada robežas par labu Valmierai, tas nav juridiski viegli, sākas arī Beverīnas novada iedzīvotāju protesti gan pret meža izciršanu, gan arī to, kāda būs rūpnieciskās zonas ietekme. Taču tomēr sabiedriskajā apspriešanā, saprotot, ka tik mazs novads nespēj piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondus, lielākā daļa iedzīvotāju ir par robežu maiņu.
Bet tad seko nākamais izaicinājums, veicot teritorijas izpēti, nākas secināt, ka te ir militārais piesārņojums, jo Otrā pasaules kara laikā te bijušas munīciju noliktavas, tiek lēsts, ka teritorijā varētu atrasties vēl vismaz 250–500 sprādzienbīstami priekšmeti. “Militārais piesārņojums arī bija viens no lieliem izaicinājumiem,” stāsta Valmieras novada pašvaldības galvenā projektu vadītāja Maija Zālamane, “vispirms bija priekšizpēte, tad tika piesaistīta profesionāla firma, tikai pēc tam, kad tika veikta šī militārā piesārņojuma sanācija, varēja sākties zemes darbi.”
Var teikt, ka ledus ir sakustējies un jāsāk darbi industriālā parka infrastruktūras izveidē, šim nolūkam piešķirts Eiropas Savienības finansējums 20 miljonu eiro apmērā. “Šai teritorijai tiks pievilkta ūdensapgāde, kanalizācija, elektroapgāde, tātad visi nepieciešamie tīkli, šai teritorijā arī no jauna tiks uzbūvēts dzelzceļš, kas vajadzīgs apkalpojot šo teritoriju, papildus arī pievads līdz Valmieras dzelzceļa stacijai, infrastruktūra tiks sagatavota tā, lai pēc tam, iznomājot brīvu zemes gabalu, var atnākt investors, kuram ir šeit interese būvēt savu rūpnīcu,” par iecerēto stāsta Jānis Baiks.
“Viens no šiem izaicinājumiem, ko uzņēmēji ir definējuši, ir šis dzelzceļš ar izkraušanas vietām, tas arī atbilst ļoti labi mūsu zaļajai domāšanai, videi, tātad atslogotu no automašīnu plūsmām mūsu ceļus,” dzelzceļa izveidi vērtē Maija Zālamane.
“Šeit tiek veidots, kas būs kā nomas laukums, kas būtu lielākais pārkraušanas laukums, kas būtu savienojumā ar dzelzceļa tīklu,” ar to, kas vēl šeit paredzēts, iepazīstina Valmieras novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Sandis Svarinskis.
Teritorija ir plaša – 55 hektāri –, un tagad galvenais ir investoru piesaiste, kas te vēlotos attīstīt savu uzņēmējdarbību. Turpina Sandis Svarinskis: “Šobrīd mums ir cieša sadarbība ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru. Ja aģentūrā ienāk kāds pieteikums no ārvalstu investoriem, tad viņi rāda šo vietu, ko varētu attīstīt.”
“Visu, protams, izteiks nomas tiesību izsole. Otra būs apbūves tiesību izsole, tā kā visu noteiks izsole,” uzsver Maija Zālamane.
“Šis ir ļoti nozīmīgs projekts, jo nu jaunas darba vietas, jauni nodokļi ir vajadzīgi, tas, kas šobrīd nedaudz kaitina, ka mēs visu laiku runājam tikai par pārdalēm, sadalēm, ko, kam noņemt un tā tālāk, bet mums ir jādomā, kā vairāk nopelnīt,” šī projekta svarīgumu novadam uzsver Jānis Baiks. Sandis Svarinskis vērtē, ka šis projekts ir svarīgs ne tikai Valmieras novadam, bet arī valstij.
Šis ir lielākais Eiropas Savienības finansējums, kādu pašvaldība Valmieras novada teritorijā ir piesaistījusi uzņēmējdarbības veicināšanai reģionā.
