Pēdējos gadus Latvijā arvien vairāk tiek domāts, kā atteikties no fosilā kurināmā un pārsvarā izmantot tikai atjaunojamos energoresursus. Un var teikt, ka lielākās katlu mājas jau ir uzbūvētas, vēsta Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijā. Arī Ogres novadā pārbūvētas un jaunzbūvētas katlumājas, lai nebūtu vajadzības izmantot Krievijas dabasgāzi. 

Šobrīd Ikšķilē un Lielvārdē testa režīmā, bet drīz jau arī pilnā apmērā darbosies divas pārbūvētas un divas jaunuzbūvētās katlumājas. Tās siltumu ražos, izmantojot atjaunīgos energoresursus, koksnes biomasu – šķeldu un granulas. Galvenais mērķis ir ne tikai uzturēt stabilu tarifu, bet būt neatkarīgiem no Krievijas dabasgāzes. Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis: “Tajā brīdī, kad sākās šī situācija ar karu Ukrainā, gāzes cenas bija pietiekoši augstas, ka daudzi cilvēki nevarēja to atļauties. Un mums divas pilsētas novadā. Ikšķile un Lielvārde atkarīga bija no gāzes. No kurināmā veida, ko paši neražojam.”

Projektā tika piesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansējums, un tas sedz 30% no kopējām izmaksām. Šobrīd Ikšķiles iedzīvotājiem siltuma tarifs ir nepilns 91 eiro par megavatstundu, savukārt Lielvārdē 105 eiro, kas ir zem vidējā Latvijas rādītāja. Piesaistot jaunās katlu mājas, tarifs būs līdzīgs, taču stabils bez straujiem lēcieniem, norāda pašvaldībā. Un nākotnē iespējams samazināts. SIA “MS siltums” izpilddirektors Edgars Asars: “Protams, šobrīd arī Latvijā ir pieaugušas koksnes, granulu, šķeldu ražošanas jaudas, kas nozīmē vairāk šīs kurināmo piegādātāju iespējas Latvijā. Kam vajadzētu potenciāli mazināt šķeldas cenu arī nākotnē.”

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijā norāda, ka pašvaldības jau pēdējos gadus aktīvi atsakās no fosilā kurināmā. Un varētu teikt, ka šobrīd jau lielākās katlumājas Latvijā esot uzbūvētas. Tomēr no gāzes pilnībā atteikties nevarot. Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš: “Ja kādreiz gāze mūsu energobilancē bija pašos pirmsākumos, 90. gados, 100%, tad tagad gāze ir varbūt 15, 20%, pārējais ir šķelda. Tātad, kamēr mums šķeldas jaudas strādā un pietiek, mēs izmantojam šķeldu. Un tikai šajos aukstuma periodos, kas ir tādi tā kā pīķi, parasti decembra beigas, janvāris un drusciņ februārī, tad tiek ieslēgti gāzes katli. Gāze paliks, arī gāze kā resurss droši vien kļūs arī zaļāks.”

Ikšķiles un Lielvārdes katlumājas sāks darboties jau šajā sezonā.