Lai gan kopš 2017. gada Latvijā visiem suņiem ir jābūt čipotiem un reģistrētiem Lauksaimniecības datu centra datu bāzē, joprojām vairums suņu patversmēs nonāk bez čipiem. Kā norāda Dzīvnieku policija, patversmēs, kas ir tās redzeslokā, katru gadu nonāk ap 50% nečipotu suņu. Savukārt aptuveni 15% ir čipoti, bet nav reģistrēti, līdz ar to grūtāk noskaidrot saimnieku. 

Sociālo mediju vidē gandrīz katru dienu nākas redzēt kādu ierakstu par dzīvnieku pazušanu. Tie gan ir dažādi. Reizēm saimnieks meklē savu mīluli, bet visai bieži tiek meklētas mājas dzīvniekam, kas ir pazudis vai apzināti pamests. Dzīvnieku patversmē “Ulubele” šobrīd ir ap 500 dzīvnieku. No tiem vairak nekā 200 ir suņi, kuri vairums nav čipoti vai reģistrēti. “Joprojām patversmē nonāk ļoti daudz suņi, kuri ir nečipoti vai ir čipoti un nereģistrēti. Ļoti daudz, kāpēc es saku “ļoti daudz”, skatoties, piemēram, trīs gadu griezumā Ulubelē, apmēram 50% no suņiem, kas nonāk, ir nečipoti, nereģistrēti, tātad – pilnīgi anonīmi,” saka dzīvnieku patversmes “Ulubele” pārstāve Diāna Elekse.

Dzīvnieku policijā stāsta, ka galvenā problēma, kāpēc suņi nav čipoti vai reģistrēti, varētu būt sabiedrības informētība. Lai gan jau septīto gadu suņu čipošana un reģistrācija ir obligāta, vēl joprojām vairums nezina, ka tā ir obligāta prasība vai kā to izdarīt. Dzīvnieku policijā skaidro, ka ir divi veidi, kā to izdarīt ātri un viegli. Dzīvnieku policijas valdes locekle Daina Celitāne: “Pirmais, kas cilvēkam ir jāizdara, ir obligāti jādodas pie vetārsta, lai šis dzīvnieks saņemtu čipu. Pēc čipa ievadīšanas cilvēkam ir iespēja izvēlēties divus veidus, kā šo čipu piereģistrē Lauksaimniecības datu centrā. Viens veids ir tā, ka pa maksu to izdara vetārsts, turpat uz vietas pēc čipa ievadīšanas. Otrs veids, ka cilvēks pats bez maksas dodas uz ww.ldc.gov.lv un tur piereģistrē.”

Kā norāda Dzīvnieku policijā un patversmē, daži saimnieki suni ir čipojuši, bet nav reģistrējuši. Līdz ar to saimnieku atrast nevar. Dzīvnieku policijā min iemeslus. Celitāne: “Ir daudz negodprātīgo dzīvnieku saimnieku, kuri paņem dzīvnieku diemžēl kā mantiņu, kā rotaļlietu, tad izsver – es viņu gribu vai es tomēr viņu negribu. Tad ir otrs, no kurienes rodas tik liels skaits, ir tas, ka mainās šo dzīvnieku īpašnieki. Trešais ir tas, tie, kas apzināti slēpj šīs savas darbošanās sekas. Lai saņemtu šīs dzīvnieku obligātās Eiropas Savienības standarta pases, dzīvniekam ir jābūt čipotam.”

Dzīvnieku patversmē “Ulubele” Elekse vēl stāsta, ka ir arī tādi gadījumi, kad suns ir reģistrēts, taču reģistrācijas informācija ir novecojusi vai arī ir norādīta nepareiza īpašnieka kontaktinformācija. “Gadās mums arī tādas situācijas, ka var redzēt, ka cilvēks ir vienkārši apzināti sniedzis nepatiesu informāciju jau sākotnēji. Ierakstījis telefona numuru, kāds vispār neeksistē Latvijā, vai arī, teiksim, norādījis adresi, kurā nekad nav dzīvojis.”

Šobrīd Latvijā ir pazuduši 867 suņi un kaķi, kas ir čipoti un reģistrēti. No tiem 715 ir suņi, liecina Lauksaimniecības datu centra publiskotā informācija. Par dzīvnieka nereģistrēšanu saimniekam ir uzdots pienākumu izpildīt noteiktā laika periodā, savukārt, ja tas netiek izpildīts, saimnieks ir saucams pie administratīvās atbildības. Un sods var būt no 50 līdz 5 000 eiro. 

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".