Zviedrijai izvirzot savu kandidatūru uz olimpisko spēļu rīkošanu 2030. gadā, Stokholma par partneri izraudzījās Siguldu, kurā varētu norisināties bobsleja, skeletona un kamaniņu sacensības. Taču, lai Sigulda varētu uzņemt šāda mēroga sacensības, bobsleja un kamaniņu trasē nepieciešams veikt rekonstrukciju. Cik tas izmaksātu, pagaidām nav zināms. Kā šo ieceri vērtē pašvaldībā?

Zviedrijas un Latvijas Olimpiskās komitejas kandidatūru ziemas olimpiskajām spēlēm 2030. gadā oficiāli pieteica pirms divām dienām. Latvijas Olimpiskā komiteja kopā ar Siguldas kamaniņu un bobsleja trases uzturētājiem strādā pie finanšu aprēķiniem, lai iespējami precīzi noteiktu, kāds ir nepieciešamais ieguldījums, lai trase atbilstu tehniskajām prasībām olimpisko spēļu norisei. Siguldas novada domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa gan atzīst, ka lēmums par pretendēšanu uz olimpiskajām spēlēm būs jāpieņem valdībai. Tomēr tas neesot stāsts tikai par olimpiskajām spēlēm, bet arī par trases nākotni. “Skaidrs ir tas, ka trase, kura ir uzbūvēta 1986. gadā, šobrīd vēl funkcionē pietiekami labi. Kā zināms, nepieciešama vairāku virāžu pārbūve, lai varētu braukt bobsleja četrinieku ekipāžas. Tajā brīdī jau trase kļūst interesanta ne tikai kamaniņu braucējiem un skeletonistiem, bet arī bobslejam kā sporta veidam. Bobslejistiem šeit sacensības notiek salīdzinoši reti. Tikai divnieku ekipāžas šeit brauc. Tapēc treniņnometnēm šī trase nav interesanta. Ja trasē netiek ieguldīts finansējums, tad ir jautājums, kurā gadā un par kādu naudu šī trase tiek nojaukta. Vēl tā funkcionēs, jā, bet, ja tā netiks uzlabota, var pienākt arī tāda diena.”

Bijušais trases direktors Dainis Dukurs neuzņemas prognozēt, cik varētu maksāt trases rekonstrukcija, lai tā atbilstu visām prasībām. Tomēr summa, kas neoficiāli minēta, ir 58 miljoni. “Es šeit esmu nostrādājis kādu laiku. Zinu, kas tur ir augšā, zinu katru virāžu. Es neuzņemos nosaukt ciparu, kā to uzņēmās cilvēki, kas šo ciparu sauca, kas šeit ir bijuši vienu, divas reizes mūžā. Lai tā būtu. Lai būtu šie 58 miljoni. Ņemot vērā tās prasmes, kas ir mūsu politiķiem, kur ir prasmes kaut ko izairēt dažādos virzienos, esmu ļoti pārliecināts, ka šis cipars pieaugs – ne tikai lietu dēļ, kas šeit būs jāizdara.”

Runas, ka trasi nepieciešams pārbūvēt, lai tajā varētu startēt bobsleja četrinieku ekipāžas, bijušas jau senāk. Kā norāda skeletona treneris Dukurs, lai veiktu šādu pārveidi, nepietiek vien ar valsts dotācijām, ko ir saņēmusi trase.  “Trase no gada uz gadu, kad es šeit strādāju, saņēma 314 līdz 320 tūkstošus valsts dotāciju. Mēs apmēram pusmiljonu piepelnījām klāt, tad varēja savilkt galus, samaksāt algas. Varēja arī mazliet investēt attīstībā. Ir bijuši divi lielāki projekti. Viens ir jumts, saules, nokrišņu aizsardzībai, aptuveni divarpus miljoni. Otrs ir lejā, starta estekāde, manuprāt, 2009. gadā, šis ir 2015. gadā, bija ap 700 000 eiro. Tās ir divas lielas investīcijas. Tās nav lielas, salīdzinot ar 58 miljoniem. Ja jau valsts šādu bāzi gribēja uzturēt, valsts ir īpašnieks, kapitālsabiedrība, visas daļas pieder valstij, tad valstij vajadzēja katru gadu, ne tikai 300 000 dot dotāciju, bet viņai vajadzēja būt lielākai. Tad tā bedre nebūtu tik dziļa.”

Ņemot vērā šī brīža ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, Dainis Dukurs gan nav pārliecināts, vai šis ir tas laiks, kad būtu jāstartē uz olimpiskām spēlēm, bet nenoliedz arī, ka būtu priecīgs, ja tādas te notiktu.  Kā viens no argumentiem par labu sacīkšu rīkošanai tiek minēts, ka šāda mēroga notikumi pulcē arī tūristus no visas pasaules, turklāt tā ir pasaules atpazīstamība kā Latvijai, tā arī Siguldai un valsts galvaspilsētai Rīgai. Siguldas novada attīstības aģentūras direktors uzskata, ka Sigulda būtu gatava uzņemt cilvēkus, kas ierastos klātienē vērot olimpiskās sacensības. Siguldas novada Attīstības aģentūras direktors Uldis Dvinskis: “Siguldā ir ļoti labi. Mēs jaudīgi attīstamies. Pašreiz pilsētā ir 600 gultas vietas dažādas viesnīcās un viesu namos, kas priekš tik nelielas pilsētas kā Sigulda ļoti labi. Ir vēl novadā vietas, kas attīstās. Rodas jauni tūrisma objekti. Rodas jaunas viesu izmitināšanas vietas, jauni pakalpojumi, tādēļ, teiktu, ka Sigulda attīstās, tūrisma ziņā ļoti labi. Ja šīs olimpiskās spēles notiktu Siguldā, tas būtu liels vilkmes faktors, lai lietas attīstītos vēl jaudīgāk. Pēc tam mēs paliktu pievilcīgāki visiem pasaules ceļotājiem.”

Stokholma ir izvirzījusi ambīciju pierādīt, ka plimpiskās spēles var rīkot ilgtspējīgi. Tas nozīmē izmantot jau esošo infrastruktūru, arī tad, ja daļa sacensību notiktu ārpus rīkotājvalsts. Siguldā gan norāda, ka te tik un tā ir nepieciešama arī jauna infrastruktūra.  Siguldas novada domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa: “Olimpiskais ciemats, kas ir plānots kā daudzdzīvokļu ēku komplekss, mums ir nepieciešams jebkurā gadījumā. Tas tiks uzbūvēts neatkarīgi no tā – būs olimpiāde vai nebūs. Pie olimpiskā ciemata blakus arī sabiedriskā ēka, kas olimpiādes laikā varētu funkcionēt kā olimpiādes centrs, kur notiek visas kopdarbības, pēc tam varētu tikt izmantot kā bērnudārzs.”

Jābilst, ka pēdējos desmit gados vairāku valstu valstu iedzīvotāji referendumos ir nobalsojuši pret to, ka viņu valsts uzņem olimpiskās spēles. Kā uzskata treneris Dainis Dukurs, tā ir normāla prakse, jo nodokļu maksātāji arī ir tie, kuri pilda valsts budžetu.