Mūsdienās digitālās ierīces arvien vairāk konkurē ar grāmatām. Vieni no aktīvākajiem viedrierīču lietotājiem ir bērni un jaunieši. Lai gan digitālais laikmets ir vairojis dažādus panākumus pasaulē, tas atstājis negatīvu ietekmi uz bērnu lasītprasmi Latvijā, jo īpaši sākumskolas posmā. Vai jaunieši ir jau aizmirsuši par grāmatām?

Ogres Valsts ģimnāzijas 9. klases skolnieces Marta un Alise Madara ir kaislīgas grāmatu lasītājas. Viņas mēneša laikā var izlasīt pat līdz deviņām grāmatām. Uz ReTV uzdoto jautājumu, kā izdodas atrast laiku lasīšanai, meitenes atbild, ka iespējas, kur lasīt, ir daudz. 9. klases skolniece Alise Madara: “Iekļaujos miega laikā nedaudz. Tā jau sanāk arī skola un mājasdarbi. Starpbrīžos lasu dažreiz, ja ir ļoti aizraujoša grāmata.”

“Brīvā laika ir ļoti maz. Sanāk, ka tikai īpašu grāmatu ir laiks izlasīt,” saka 9. klases skolniece Marta . 

Meitenes par izlasītajām grāmatām dalās ar iespaidiem lasīšanas klubiņā, kas jau otro gadu notiek Ogres Centrālajā bibliotēkā. Martai patīk modernā dzeja, savukārt Alisei Madarai klasika un psiholoģija. Kāpēc grāmatas tā aizrauj, skolnieces nespēj atbildēt. Alise Madara: “Vienkārši, skatoties filmas, tu laikam nevari tik ļoti iztēloties. Tu tikai skaties, tev jau viss tiek pasniegts priekšā kā uz paplātes. Bet, lasot grāmatas, tu vari darbināt savu iztēli un smadzenes. Un piedomāt pie tā visa vairāk.”

Marta saka: “Es esmu jautājusi bibliotekārei tepat jauniešu nodaļā, viņa ir teikusi, ka es esmu vienīgais cilvēks, kas tā apmeklē dzejas plauktu.”

Lasīšanas klubiņš esot bijusi jauniešu iniciatīva. Bibliotekāre Lolita Kuģeniece ReTV stāsta, lai gan šķiet, ka jaunieši mūsdienās nelasa, pēc gramatām nāk arī viņi, turklāt īpaši pēc tām, kas ir angļu valodā. “Mums bija aprīlī aptauja, kurā piedalījās 300 jauniešu. Un vairāk kā puse norādīja, ka viņiem patīk lasīt. Viņi lasa grāmatas, kas ir, protams, ļoti pozitīvi.”

Savukārt par sākumskolas skolēniem rezultāti gan nav tik pozitīvi.  Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas 2021. gada pētījumā secināts, ka Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi lasītprasmē ir 528 punkti salīdzinājumā ar 587 punktiem saraksta augšgalā.  Latvija ir 23. vietā 56 dalībvalstu sarakstā. Šis rezultāts ir zemāks par to, ko skolēni uzrādīja iepriekšējā pētījuma ciklā – 2016. gadā. Valsts izglītības satura centra vecākā eksperte Arita Lauka: “Esmu novērojusi un sapratusi, ka arī tagad pēc tiem petījumiem, ka jaunieši paši saka, ka viņiem tas prieks acīmredzot nav tik liels, viņi nenovērtē lasīšanu kā tādu. Droši vien varētu turpināt to, ko pirmskolā esam iesākuši, ka mēs lielāku varbūt nozīmi piešķiram arī tai lasīšanai priekam, ne tikai informācijas iegūšanai.”

Tāpat pētījumā tika noskaidrots, ka lasītprasmes sasniegumi meitenēm ir krietni augstāki nekā zēniem. Valsts izglītības satura centrā Lauka ReTV norāda, ka ir vairāki risinājumi, kā uzlabot bērnu lasītprasmi. “Tur ir tādi dažādi līmeņi. Viens līmenis, ko es tiešām redzu, ir tiešām mēs, sabiedrība, varam to lasīšanu rādīt ar piemēru, ar dāžadiem veidiem, ka lasīt ir tiešām interesanti un aizraujoši. Otrs līmenis ir noteikti skolotāju profesionālā pilnveide, ka skolotāji zina, kāda ir tā lasītprasme, ko darīt, ja kaut kas nenotiek, ka mums ir atbalsta speciālisti.”

Tāpat Valsts izglītības satura centrā norāda, lai vairotu skolēnu lasītprasmi, neiztikt arī bez vecāku atbalsta. Arī mājās vecākiem ir jāmudina savus bērnus lasīt gramatas. To var darīt arī kopā. 

#SIF_MAF2023 | Foto: Freepik; ilustratīvs