Līdzšinējais premjerministrs Krišjānis Kariņš šodien oficiāli iesniedza demisijas rakstu. “Jaunā vienotība” jau paziņojusi arī savu premjera amata kandidātu, kas gan vēl jāapstiprina prezidentam. ReTV uzrunātie iedzīvotāji gan stāsta, ka neesot svarīgi, kuras partijas veido valdību, bet gan to darba rezultāts.

Nepilnu gadu pēc 14. Saeimas vēlēšanām politiķu dienaskārtībā atkal ir koalīcijas izveide. ReTV uzrunātie iedzīvotāji par to nesatraucas, bilst, ka pie krēslu bīdīšanas jau sen esot pierasts. “Vai mēs mainām kaut ko, vai nemainām neko. Tas, ka viens atnāk un otrs aiziet, mums nav devis neko. Kurš no kuras partijas nāks.. viņi visu laiku maina savas vietas un spēlē spēlītes, bet mēs apakšā paliekam,” saka saka kāda jelgavniece.

To, ka jaunajai koalīcijai jātop ātri, vismaz līdz 15. septembrim, norādīja gan aizejošais premjerministrs, gan līdzšinējais finanšu ministrs, jo tas ir pēdējais brīdis, lai laicīgi tiktu pieņemts nākamā gada budžets. Arī valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem tas esot būtiski.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktore Liene Johansone-Kuzmina: “Tas man kā vadītājai, kam tas ir ļoti svarīgi, ir biedējoši. Šis gads tiešī šī iemesla dēļ ir bijis ļoti sarežģīts. Finansējumu iegūt pusgadā mūsu izmēra iestādei bija ļoti dramatiski, bet es ceru, ka viņiem viss izdosies. Es vienmēr no sirds un dvēseles ticu, ceru, ka viss būs labi.”

“Jaunā vienotība” premjera amatam izvirzījusi jaunās paudzes politiķi, līdzšinējo labklājības ministri Eviku Siliņu, kura solā ieviest citu darbības stilu.

Variantu, lai savāktu balsu vairākumu, gan nav daudz. “Jaunā vienotība” jau iepriekš ir paudusi vēlmi koalīcijā redzēt Zaļo un zemnieu savienību (ZZS), bez kuras balsīm nebūtu ievēlēts prezidents, un “Progresīvo” partiju. Tas gan nozīmē, ka koalīcijai būtu tikai 52 balsis. Turklāt spilgtu un nu jau padzisušu sarkano līniju tajā būtu gana daudz. “Te mēs varam pievērsties “Jaunajai vienotībai”, kas ir ilgstoši pie varas, turklāt ar premjera portfeli, kur ir gan iekšpartejisks spiediens, gan spiediens no vēlētājiem par Stambulas konvenciju. Tas ir viņu izaicinājums. Jautājums jau ir ne tikai, vai ZZS vēlētājs ir gatavs pieņemt Stambulas konvencijas ratifikāciju. Šo sakot, saprotam, ka lielā vairumā nē. Jautājums ir arī par “Progresīvo” partiju, kuri arī grib pierādīt, ka viņi spēj būt varā, uzņemties atbildību par valsti. Viņi bija tie, kuriem bija sarkanās līnijas pret ZZS pirms nepilna gada,” saka politologs Ivars Jakovels.

“Paziņojums par 52 balsīm, kas būs koalīcijas kodols. Tas vien jau ir ko vērts, jo labi saprot, ka veidot koalīciju, samazinot vēl par divām balsīm, nevarēs neko dižu paveikt, tāpat kā ar iepriekšējām 54 koalīcijas balsīm bija sarežģīti,” saka Filips Rajevskis, politologs.

“Nacionālā apvienība” gan joprojām uzskata, ka arī jaunajā koalīcijā varētu darboties līdzšinējais trijnieks – “Jaunā vienotība”, “Apvienotais saraksts”, “Nacionālā apvienība”. Tad gan rodas neatbildēts jautājums, kāda jēga no jaunas koalīcijas veidošanas. Citu variantu, ko prezidents varētu apstiprināt, gan praktiski neesot, un vēlme redzēt stabilu koalīciju ar 60 balsīm šoreiz, visticamāk, izpalikšot. 14. Saeimas vēlēšanās nepieciešamos vismaz 5% vēlētāju balsu ieguva septiņas politiskās partijas.

#SIF_MAF2023 | Foto: Zane Bitere/LETA