Latvijas upēs atrodas vairāk nekā 1300 mākslīgo šķēršļu un aizsprostu. Katrs no tiem ir traucēklis gan ūdens plūsmai, gan arī zivīm. Vienu no tiem – akmeņu krāvumu Auces upē – izjauca Pasaules dabas fonda pārstāvji, vienlaikus skaidrojot iedzīvotājiem, kāpēc no tiem nepieciešams atbrīvoties un neradīt jaunus.
Veidojot meliorācijas sistēmu, padomju gados daudzas upes ir iztaisnotas, kā arī tajos veikti dažādi pārveidojumi, kas ietekmē dabiskās dzīvotnes. Tāda ir arī Zemgales līdzenumiem cauri tekošā gandrīz 80 kilometrus garā Auces upe. Jelgavas novada Nākotnes ciema teritorijā tajā izveidots viens betona aizsprosts, bet otrs veidots no akmeņiem, kas, ūdens līmenim paaugstinoties, nav redzams. Kāpēc tādi uzlikti, nezinot pat seniori, bet arī problēmas tie, viņuprāt, neradot.
Uz Pasaules dabas fonda tikšanos ar iedzīvotājiem, lai skaidrotu dabiska upes plūduma nozīmību, ieradušies vien daži cilvēki, bet pašvaldības pārstāves teic, ka nojaukt aizsprostus nevēloties arī citi novadnieki. Jelgavas novada Vides pārvaldības nodaļas vadītāja Dace Gražule: “Stāsta, ka tas nerada problēmas, uzskatot, ka citviet upes ir daudz problemātiskākas, kur ir bebru dambji, un šie daži akmeņi, kas ir ielikti šajā gultnē, šobrīd pat nav redzami, zivju nārstošanai netraucē.”
Zinātnieki gan tomēr brien ūdenī, lai izjauktu uzbūvēto akmens stabu, bet akmeņus atstāj upē dažādās vietās, jo zivīm traucējot tikai vertikāli un augsti škēršļi. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārstāvis Ainis Lagzdiņš: “Katrs šķērslis, kas ir ievietots upē, ir taucēklis, kas samazina ūdens plūsmas ātrumu, līdz ar to arī ierobežo dabiskos ūdens attīrīšanās procesus. No hidromorfoloģisko pārveidojumu viedokļa ir vērtējams negatīvi. Galvenokārt no zivju un citas dzīvās radības pārvietošanās iespējām.”
“Galvenais mērķis ir panākt, ka upē vairāk dzīvo tādas zivis, kurām vajag vairāk skābekli, visu pārējo, kas arī liecina par to, ka dabas vide ir kvalitatīvāka. Tas ir bārdainais akmeņgrauzis vai platgalve, varbūt laši, taimiņi, kādi nēģi utt., kas ir vērtīgas sugas. Savukārt tās sugas, kas spēj dzīvot upēs jebkuros apstākļos – raudas, līdakas, asari –, ko novērtē vietējie makšķernieki, ne vienmēr liecina, ka upē ir laba ekoloģiskā kvalitāte,” saka projekta “LIFE GoodWater IP” vadītājs Jānis Šīre.
Pašreiz Latvijas upēs kopumā atrodas vairāk nekā 1300 dažādu aizsprostu. Līdz 2027. gadam Pasaules dabas fonda projektā paredzēts Aģes, Auces, Mergupes un Zaņas upēs atjaunot dabisko plūsmu, bet pārējiem upju saimniekiem atstāt pieredzi, kā uzlabot upju veselību.
#SIF_MAF2023
