Viena no Japānas vizītkartēm jau gadsimtiem ilgi ir skaistie kimono, kas tiek uzskatīti par izciliem japāņu apģērbu mākslas paraugiem. Pateicoties Woo ģimenes labdarības fondam, Cesvaines pilī šobrīd skatāma 40 autentisku kimono kolekcija, kā arī līdz šim vēl nekur nebijusi 50 Japānā ražotu gludekļu privātkolekcija. 

Cesvaines pils vadītāja Linda Vizuma: “Tas, ko mēs gribam parādīt, ir tas, ka kultūra ir ļoti daudzveidīga. Šodien šeit satiekas divas kultūras. Mēs šobrīd prezentējam Japānas kultūru caur viņiem tik ļoti tradicionālajiem kimono. Izstādot tos šeit, mūsu kultūras mantojums attiecīgi iznes šo viņu bagātību, šo viņu krāšņumu. Šī mijiedarbība, manuprāt, ir ļoti pilnīga. Jā, arī viegli uztverama.”

To vēl izteiktāk paspilgtina blakus zālē iekārtotā Japānas gludekļu izstāde, kurā skatāmi ap piecdesmit eksponātu. Šī kolekcija ir liels retums un Latvijā izstādīta pirmo reizi. “Mans mērķis nebija savākt pēc iespējas vairāk eksponātu, bet gan atspoguļot dažādos stilus. Gludekļus es pērku izsolēs Japānā, tur tie ir ļoti dārgi un reti atrodami, jo japāņi senās lietas neglabā kā vēstures liecības, bet met ārā. Es kolekcionēju dažādu valstu gludekļus, uz Cesvaini atvedu tikai Japānas, jo tas lieliski sasaucas ar Glenna kimono kolekciju,” saka kolekcionārs Dmitrijs Zaicevs.

Kimono un obi jostu kolekcija pieder Woo ģimenes labdarības fondam. Tā jau daudzus gadus atrodas Latvijā, un tam ir īpašs iemesls un pirmsākumi. “Woo kungs, novērtējot manu interesi un manu aizraušanos ar tekstilmākslu, viņš mēģināja mani kaut kādā ziņā iepriecināt un uzdāvināja šo pirmo kimono. Mana sajūsma par kimono kā tekstilmākslu viņu iekārdināja vēl un vēl iegādāties nākamos un nākamos,” saka tekstilmāksliniece, Glena Franka Woo asistente Eiropā Elīna Veilande-Apine.

Kimono kolekcijas īpašnieks Glenns Franks Woo: “Es atradu vienu vecu kimono, nosūtīju to Elīnai un viņa to salaboja. Es negaidīju, ka viņa to restaurēs, domāju, ka sagraizīs gabalos un kādu paturēs. Bet viņa restaurēja. Tad arī teicu: ja jūs varat tos izglābt, tad es varu dabūt vēl. Pēc trīs gadiem mums ir jau 40 kimono.”

Veilande-Apine: “Es ļoti ceru, ka tekstilmākslinieki un visi tekstila mīļotāji nāks un novērtēs tieši šo praktisko pusi – tik bagātīgo tehniku salikumu. Latviešu mākslinieki ir mazliet rezervētāki, jo savienot glezniecību, zīda glezniecību ar izšuvum , vēl ar zelta diegu un dažādām trīsdimensionālām formām ir liela uzdrīkstēšanās, ko mēs, skatoties japāņu virzienā, tiešām ļoti, ļoti novērtējam.”

Tērpus restaurējušas Latvijas tekstilmākslinieces. Kā uzsver Glenns, ja nebūtu Latvijas, nebūtu arī šīs kolekcijas, jo restaurācijas darbi Japānā izmaksā vismaz 20 reizes dārgāk. Tekstilmākslinieces Antras Saliņas rokās atdzimuši četri kimono. “Restaurācija ir domāšana, ko darīt ar to priekšmetu, ko drīkst darīt. Jāskatās, kādi bijuši materiāli agrāk un ko mēs varam šajās dienās pielietot. Šim darbiņam konkrēti visi tie metāliskie diegi bija atnākuši vaļā, tie tika nostiprināti. Tas bija interesanti, rindiņu pa rindiņai. Ļoti neaprakstāmas sajūtas, īstenībā, vienkopus visu redzēt.”

Jāatzīst, ka izstādei īpašu noskaņu piešķir tās eksponēšanas vieta – Cesvaines pils –, kas pēdējos gados no tūrisma apskates objekta pārtapusi par kultūras un mākslas centru. Arī kolekcionāru sarūpētais cienasts, kas sagaidīja ikvienu pils apmeklētāju, dodot iespēju iepazīt Japānu arī caur nacionālo virtuvi. Apmeklētājiem Japānas gludekļu un autentisko kimono izstādes būs pieejamas līdz 6. janvārim.