Cilvēkiem, kuri skolu apmeklēja padomju laikā, zilā krāsa nepatika. Liepājniekam Aivaram Rozenbaham tā iepatikās, jo, veidojot mākslas darbus cianotipijas tehnikā, tie veido zilus rakstus. Līdz augusta beigām Dobeles muzejā apskatāma Aivara Rozenbaha izstāde “Versija C” , kurā apskatāmi vairāk nekā 30 šajā tehnikā veidoti darbi.
Dobeles muzeja izstāžu zālē šoreiz valda zilā noskaņa, jo tādi ir visi vairāk nekā 30 izstādītie darbi, kuri veidoti cianotipijas tehnikā, ko varot saukt arī par gaismas mākslu. Tās pirmsākumi meklējami 19. gadsimta vidū Anglijā. Tā uzskatāma par vienu no pirmajiem foto procesiem. “Heršela grupas” dalībniece, izstādes kuratore Anita Zīverte: “Tehnika nāk no Džona Heršela. Viņš ieviesa šo seno fototehniku, to izmantoja bioloģijas grāmatās, inženieru rasējumiem.”
Mūsdienās Heršela grupas mākslinieki to sauc tradicionālu vērtību pasniegšanu mūsdienīgā izpildījumā, kur tiek nojauktas robežas starp fotogrāfiju, glezniecību un grafiku. Mākslas darba tapšanā var tikt izmantotas gan fotografijas, gan dažādi priekšmeti, gan kolāžas. Gluži kā keramikā īstais rezultāts būšot zināms tikai pēc procesa pabeigšanas. “Heršela grupas” dalībniece Solvita Spirģe-Sēne: “Papīrs tiek noklāts ar ķīmiju. Sākumā tā ir tādā pelēcīgi zilā krāsā. Kad nožūst, škidrums paliek pelēcīgs, tad uzliekam virsū to, ko mēs gribam. Ja tā ir fotogrāfija, tā jāizdrukā uz plēves, lai laistu cauri gaismu. Var likt priekšmetus. Stikls ļoti labi laiž gaismu cauri, un tad to turam gaismā. Vislabāk sanāk saules gaismā vai ar speciālo lampu.”
Gandrīz visu Dobeles muzejā izstādīto darbu autors ir Aivars Rozenbahs, kurš ir šī mākslas žanra aizsācējs Latvijā. Lai gan veselības problēmu dēļ galvenais mākslinieks uz izstādes atklāšanu nevarēja ierasties, joprojām viņš ik dienu izveidojot vienu darbu. Mākslas darbu autors ir profesionāls fotogrāfs, kurš jau no deviņdesmito gadu beigām pievērsies cianotipijai.
“Heršela grupas” dalībniece, izstādes kuratore Anita Zīverte stāsta: “Sākuma periodā viņš izmantoja fotogrāfiju kā jau profesionāls fotogrāfs. Vairāk taisīja portretus, izmantoja sieviešu tēlus. Tagad viņš eksperimentē – izmanto gan fotogrāfiju, gan fotokolāžas, gan fotogrammas. Reālus priekšmetus saliekot un izgaismojot, tā saucās fotogramma.”
2008. gadā mākslinieks izveidojis arī šī žanra piekritēju “Heršela grupu”. Zīverte: “Mēs mācījāmies kopā maģistratūrā, un Aivars veidoja diplomdarbu par šo tēmu. Zilā krāsa mums nevienam nepatika, jo padomju laikā bija jāvelk zilās formas, un es arī domāju, ka nekad zilas kleitas nevilkšu. Ilgi arī nevilku, bet tad viņš iepazina šo tehniku un teica, ka viņam zilā krāsa sāk iepatikties. Mēs ieinteresējāmies, kā to izdarīt. Tad Aivars uzorganizēja mums vienu radošo darbnīcu. Mēs saslimām ar šo tehniku.”
Izstāde, kurai dots nosaukums “Versija C”, Dobeles muzejā būs apskatāma līdz augusta beigām.
#SIF_MAF2023
