Pēdējo gadu laikā nelaimes gadījumu skaits darbavietās ir nemainīgi augsts, secina Valsts darba inspekcijā (VDI). Gan pagājušajā, gan aizpagājušajā gadā reģistrēti vairāk nekā 2300 nelaimes gadījumu darba vietās, arī ar smagām un letālām sekām. Un šī gada pirmajos deviņos mēnešos darbā bojā gājuši 14 nodarbinātie, bet 148 cilvēki ir guvuši smagus miesas bojājumus. Būtiski uzlabojumi nav vērojami, salīdzinot pat desmit gadu statistiku.
Ja salīdzina smagu nelaimes gadījumu skaitu darba vietās, tad pagājušajā un aizpagājušajā gadā skaitļi atšķiras vien nedaudz. Pērn bijuši 243 šādi gadījumi un 29 letāli, bet pirms diviem gadiem 248 gadījumi, bet letāli 38. VDI Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadītāja Sandra Zariņa: “Pirmā lielākā grupa, kur ir 21%, ir 45-54 gadi, vīrieši, kas ir ar zināmu dzīves un darba pieredzi, kam vajadzētu būt prātīgiem. Diemžēl statistika rāda, ka šī ir tā grupa, kas visbiežāk cieš nelaimes gadījumos darbā. Otra grupa ir 55-64 gadi, kas, iespējams, ir cilvēki, kuriem slodze jau ir pārāk liela. Viņi ir noguruši, viņiem varbūt vajag mazāku darba tempu. Trešā ir 25-34, kuri varbūt ir aktīvi un pārgalvīgāki.”
Visbiežāk nelaimes gadījumos cieš cilvēki ar stāžu līdz vienam gadam. Tam par iemeslu var būt dažādi apstākļi, piemēram, mainoties darba vietai un darba apstākļiem, cilvēks vēl nav to visu apguvis, lai arī ir dzīves un darba pieredze. Arī nozares, kurās darba laikā notiek negadījumi, ir palikušas nemainīgas jau vairākus gadus. Zariņa: “Tas piecinieks mainās vietām, bet lielākoties ir tāds, kāds ir katru gadu. Tā ir apstrādes nozare, vairmutirdzniecība, mazumtirdzniecība, transports, būvniecība, veselība un sociālā aprūpe. Pie letālajiem nāk klāt lauksaimniecība un mežsaimniecība. Tātad šīs ir tās nozares, kuras ir mūsu top nozares, kurām vēršam pastiprinātu uzmanību, kurās nelaimes gadījumi notiek. ”
Kā uzsver VDI, iemseli, kuru dēļ darbavietās nelaimes gadījumi notiek, ir viegli novēršami un neprasa lielas investīcijas drošības uzlabošanā. “Ja mēs paskatāmies, kādi viesbiežāk ir nelaimes gadījumu cēloņi, tad vislielākā daļa – gandrīz 35% – jeb trešdaļa ir no darba organizācijas. Darbinieka neapmācīšana, nepietiekama kontrolēšana, kas principā neprasa lielus finansiālus līdzekļus. Otra lielākā grupa ir nedrošā cilvēka rīcība, drošības noteikumu neievērošana. Atkal tieši tas pats, ka pieļaujam, ka viņš dara ačgārni, riskanti, bīstami, bet neviens viņam neaizrāda. Ļauj, līdz tam brīdim, kamēr kaut kas notiek.”
Novērots arī, ka, notiekot negadījumam, darba devējs mēģina pierunāt cietušo darbinieku, lai tas neatklāj, ka nelaime notikusi darbavietā. Darbiniekam šādiem nosacījumiem nevajadzētu piekrist, jo tādā gadījumā ārstēšanās izdevumi būs jāsedz pašam. Zariņa: “Kapēc ir svarīgi nenoslēpt, bet izmeklēt nelaimes gadījumus. Svarīgi ir izmeklēt cēloņus, saprast, kāpēc ir noticis, lai tā vairāk neatkārtotos. Ļoti svarīga lieta ir tā, ka cietušais saņem sociālās garantijas. Valsts viņam apmaksā ārstēšanās izdevumus, rehabilitācijas, medikamentus, ja tas ir saistīts ar nelaimes gadījumu darbā. Ja tas ir noslēpts un noklusēts, protams, valsts palīdzība šādos gadījumos netiek sniegta, un tas gulstas uz cietušā maciņa.”
Lai nelaimes gadījumus darba vietās novērstu, pašiem darba devējiem nepieciešams izvērtēt riskus, kas var rasties. Lai arī statistika par nelaimes gadījumiem darba vietās aizvien ir nemainīgi augsta, Valsts darba inspekcijas pārstāve norāda, ir daudz darba devēju, kuri rūpējas par drošu darba vietu, preventīvais darbs tiek veikts, pirms nelaimes gadījuma notikšanas.
