Lai arī aiz loga vēl saulains un silts, atbildīgie dienestie aicina iedzīvotājus tomēr vairs nevilcināties un sagatavoties apkures sezonai. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika ir skarba. Ik gadu vairāk nekā 500 Latvijas mājokļu dūmvados degošie sodrēji izraisa postošus ugunsgrēkus.
Skursteņslauķis Māris Bambis un viņa kolēģi dienā katrs saņem no 30 līdz 50 zvaniem no cilvēkiem, kuri lūdz palīdzību iztīrīt skursteni, malkas plīti un citas apkures iekārtas. Skursteņslauķis stāsta – šobrīd rindas jau izveidojušās nedēļas garumā. “Šobrīd tas zvanu saspringums un darba process ir pilnā apritē. Ļoti spēcīgi tuvojās apkures sezona. Un varam izjust, ka tiešām cilvēki ir sākuši domāt, ka aukstais laiks drīzumā mūs sagaida.”
VUGD pārstāvis Artūrs Umulis norāda, ka tieši šis ir laiks, kad jāgatavojas apkures sezonai, iztīrot dūmvadus no sodrējiem. Tas palielinās apkures iekārtas siltuma atdevi, kā arī novērsīs traģisku ugunsgrēku izcelšanos. “To mēs katru gadu arī cenšamies aktualizēt. Un cilvēkiem atgādināt un izstāstīt. Kā statistika liecina, uz katru gadu 500 ugunsgrēki izceļas tieši dūmvados, kas noved arī nereti pie traģiskām sekām, ka zaudē mājokļus, arī cilvēki reizēm aiziet bojā.”
Savukārt skursteņslauķis Bambis ReTV uzsver, lai gan noteikts, ka sodrējus no dūmvadiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra ir līdz 1. novembrim, to vajadzētu darīt jau ātrāk. “Ja noteikumos ir noteikts, ka jāiztīra dūmvadi līdz 1. novembrim, tad es uzskatu, ka 1. novembrī apkures sezona jau iet pilnā spēkā. Tātad – to vajadzētu izdarīt līdz septembrim. Par to ir jādomā, kā ir teicienā “ragavas taisa vasarā”. Tad līdz ar to arī visu vasaru ir iespējams par šiem darbiem domāt. Bet pārsvarā vasaras sezonā cilvēkiem ir domas par citām lietām, par atvaļinājumiem un jūrmalām.”
Skursteni var tīrīt arī īpašnieks pats, ja ir pietiekami kompetents. Taču reizi piecos gados skursteni ir jāapskata sertificētam speciālistam, kas novērtēs gan apkures ierīces, gan dūmvadu tehnisko stāvokli. Bambis: “Bieži vien klienti tīrot nepamana to, kas ir sīkumainība, kam pievērst uzmanību tieši tehniskajā ziņā.”
Lai gan lielāka uzmanība jāpievērš mājokļu īpašniekiem, kuri māju apsilda ar gāzi vai malku, negadījumi rodas arī daudzzīvokļu mājās. Tāpēc ir jāpārrunā ar ģimenes locekļiem, kāda ir pareiza un droša apkures ierīču lietošana. Umulis: “Tagad ļoti daudz mēs informatīvās kampaņas arī skolās stāstam, nereti arī tieši tas bērns vecākam pastāsta – varbūt paskatāmies, vai esam iztīrījuši to dūmvadu, ka tas var novest pie nelaimes. Atgādina saviem vecākiem varbūt, vecvecākiem. Arī bērni palīdz. Jo tās VUGD aicina uzstādīt mājās dūmu detektoru, ja tas vēl nav izdarīts. Ja ir, tad pārliecinieties, vai tas strādā! Statistika liecina, ka vēl aizvien visās mājās tādu nav, lai gan tā ir obligāta prasība jau no 2020. gada.
#SIF_MAF2023 | Foto: Freepik; ilustratīvs
