Skultes Sv. Matīsa evaņģēliski luteriskā baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Tā celta 18. gs. otrajā pusē, un kopš tiem laikiem dievnamā saglabājies gan oriģinālais altāris, gan kancele ar gleznojumiem, arī vairākas citas interjera detaļas un priekšmeti. Lai saglabātu tos arī nākamajām paaudzēm, draudze aktīvi raksta projektus un piesaista līdzekļus restaurācijai. Šobrīd iegūts Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu kanceles izpētei, ko veic gleznu un monumentālo gleznojumu restauratore Natālija Jātniece. “Es esmu atklājusi pirmo krāsojumu, kas ir pelēcīgs marmorējums. Atklāju arī tādu iluzoru gleznojumu, kas raksturīgs 18. gadsimtam,” stāsta restauratore, piebilstot, ka zaļais tonis, kas šobrīd ir kanceles pamatkrāsa, redzēts ļoti daudzās baznīcās. “To noņemot, apakšā atklājas ļoti skaists, elegants marmorējums, pelēcīgie, niansētie toņi, kas padara baznīcu tādu gaisīgu un greznu.”
Lai arī vietām kokā ir redzami bojājumi, kopumā kancele ir labi saglabājusies. Mācītājs dievkalpojumos no tās joprojām uzrunā draudzi. “Šie oriģinālie glezojumi ir bojāti, tie ir satumsuši. Restaurējot būtu iespējams atgūt iepriekšējo skatu, tie kļūtu gaišāki un varētu redzēt šos tēlus niansētāk.” Restauratore stāsta, ka gadu gaitā uzklātie krāsu slāņi nav viens ar otru cieši sasaistījušies, tie labi atdalās, līdz ar to ir salīdzinoši viegli tikt līdz oriģinālajam krāsojumam. Nereti tā neesot, līdz ar to atgūt vēsturisko izskatu ir teju neiespējami. Runājot par turpmākajiem darbiem, N. Jātniece cer, ka Skultes baznīcā atkal varēs atgriezties pavasarī. “Nākamais solis ir noņemt nost šo zaļo toni un atsegt to skaistumu, kas ir apakšā. tad jau skatīsimies tālāk. Vēl jāveic tonēšana, konservācija, var ķerties arī pie šiem gleznojumiem. Darba ir daudz, bet rezultāts būs acīmredzams.”
Tiesa, lai to visu paveiktu, vēl būs nepieciešami līdzekļi un draudzei jāmeklē jaunas iespējas tos piesaistīt. Tomēr dažu pēdējo gadu pieredze šajā jomā ir bijusi pozitīva, jau paveikti nozīmīgi restaurācijas darbi. Eiropas fondu finansējums pērn ļāva resataurēt 19. gadsimtā būvētās ērģeles, tāpat restaurētas koka durvis un to metāla apkalumi. Skultes ev.lut. draudzes projektu vadītāja Rita Zvaigzne, stāvot pie interesanti raibajām durvīm stāsta, ka restaurācijas procesā izlemts atstāt redzamus visus vēsturiskos krāsu slāņus, kādi vien uz durvīm bijuši atrodami. “Durvīm veikta speciāla apstrāde, un visi šie vēsturiskie 18. un 19. gadsimta metāla kalumi restaurēti Brīvdabas muzejā.”
Iesākta arī durvju portāla restaurācija ēkas ārpusē. Arī tas saglabājies no 18. gadsimta. “Tam ir jau noņemti visi laika gaitā veiktie uzlabojumi. Visādas krāsas tur bija liktas, cements, ko noņemot nost apakšā viss bija slapjš. Šos darbus ēkas ārpusē var veikt tikai vasaras laikā, tāpēc tagad, ziemā neko nedarām. Taču pirmā kārta ir pabeigta, un ļoti ceram, ka pavasarī mums būs līdzekļi, lai varam darbus turpināt un arī pabeigt.” Kad noslēgsies arī portāla restaurācija, domāts, ka pa šīm durvīm cilvēki baznīcā varēs ienākt kādu lielāku svētku laikā.
