Jau vēstījām, ka 22. jūnijā Saeimā pieņemti Ceļu satiksmes likuma grozījumi, kas paredz stingrākas prasības elektro skrejriteņu vadītājiem, tostarp uzliek papildus pienākumus skrejriteņu operatoriem. Uzņēmēji lūdz jaunās prasības atcelt, jo tās neesot izpildāmas. Šobrīd lielākās problēmas sagādājusi lietotāju identificēšanas funkcija, kas jāievieš līdz šī gada 1. septembrim. Tik ātri šādu tehnisku risinājumu ieviest neesot iespējams, taču uzņēmēji nav gatavi darbību pārtraukt, jo tas nozīmētu pilnīgu nozares iznīcību. 

Latvijas Mobilitātes asociācijas valdes loceklis Raivis Ozoliņš: “Periods, kas ar nozari nav izdiskutēts, nav radusies izpratne par to, cik varētu aizņemt laika šādas funkcionalitātes ieviešana. Jāizvērtē pakalpojumu sniedzēji, ārpakalpojums, kas var šādu funkcionalitāti sniegt vai ieviest pašiem, arī resursu sagādāšana, lai to ieviestu, un pati ieviešana. Šādas funkcijas ieviešana praksē varētu izmaksāt ap 100 000 eiro katram no lielajiem operatoriem.”

Arī prasību par obligātu ķiveru lietošanu Latvijas Mobilitātes asociācijā sauc par ātru un nepārdomātu lēmumu. Ozoliņš: “Tās atkal ir milzīgas investīcijas – kādam ir jāiegādājas ķiveres, kādam tās ir jādezinficē, jo – vai 200 cilvēki dienā var lietot vienu un to pašu ķiveri? Cik tas ir droši? Otrs, cik samērīgi ir uzlikt pienākumu lietot ķiveri skrejriteņiem, ja skrejriteņi un velosipēdi traumatisma ziņā pagājušajā gadā radīja gandrīz vienādu traumu apjomu Rīgā. Kāpēc vienai nozarei ir viena prasība un otrai nav?”

Skrejriteņu operatori piekrīt, ka nepieciešama lielāka braucamrīku kontrole un bargāki sodi likuma pārkāpējiem, taču iebilst pret uzliktajiem pienākumiem uzņēmējiem un īso izpildes laiku, tāpēc turpinās sarunas ar attiecīgajām institūcijām, aicinot pārskatīt jauno Ceļu satiksmes likumu.

Foto: Freepik; ilustratīvs