Jebkuri notekūdeņi ir pilni ar barības vielām, barības vielas ir tās, kas veicina kaut kāda veida piesārņojumu. Nesakārtotas decentralizētās kanalizācijas sistēmas piesārņo arī akas, tādējādi nodarot kaitējumu iedzīvotāju veselībai. Lai mudinātu iedzīvotājus pieslēgties centralizētajām sistēmām vai vismaz sakārtot esošās, biedrība “Baltijas krasti” organizē tikšanos ar iedzīvotājiem tajās pilsētās, kur iespējas ir, bet iedzīvotāji tās neizmanto. Viena no tām Jelgava.
Tikai 33% dabisko ūdenstilpju ūdens kvalitāte uzskatāma par labu. Lielākoties piesārņojumu radot lauksaimnieciskā darbība, tomēr savu artavu dod arī iedzīvotāji, kuri izmanto decentralizētās kanalizācijas sistēmas. Vēl lielāku kaitējumu par iespējamo ietekmi uz upēm un ezeriem nesakārtotās kanalizācijas sistēmas rada pašu un kaimiņu dzeramajam ūdenim.
LVĢMC pārstāve, projekta “LIFE Good Water” vadītāja Linda Fībiga: “Ja virszemes ūdeņos nonāk barības vielas, tie pastiprināti aizaug, ja mazmājiņu neattīrītie ūdeņi nonāk gruntsūdeņos. Ja mums blakus ir aka vai spice, tad šie notekūdeņi ar visām baktērijām un citādām lietiņām var nonākt arī dzeramajā ūdenī.”
Privātmāju vai vasarnīcu rajonu akās valsts regulāru monotoringu neveic, un ūdens kvalitāte ir pašu iedzīvotāju atbildība pret savu kaimiņu veselību. Atsevišķos projektos veiktie pētījumi gan uzrādot, ka bieži vien aku ūdeni nevarot uzskatīt par labu. Fībiga: “Latvijas Universitātes zinātnieki ir pētījuši aku ūdens kvalitāti. Pāri par 300 akām visā Latvijā, un tas secinājums bija, ka lielākajā daļā aku var atrast vai nu zarnu enterokokus, vai escherichia coli, kas abi nāk no mūsu organismiem. Dzeramajam ūdenim šīs baktērijas nedrīkstētu būt vispār, lai neapdraudētu mūsu veselību.”
Lai mazinātu vides piesārņojumu un neapdraudētu veselību, daudzviet Latvijā izbūvēti jauni centralizētās kanalizācijas tīkli. Tomēr daudzi iedzīvotāji nevēlas atteikties no vēsturiskajām labierīcībām. “Ja es varēju dzīvot iepriekš, tad es arī tagad varu. Es to varbūt pat darītu, bet finansiāli es to “nevaru pavilkt”. Esmu strādājis par mērnieku. No 2004. gada tik būvēja kārtas. Vienam izbūvēja pievadus, otram – nē. Kāpēc tam, kuram neizbūvēja pievadu, kanalizācija jātaisa par savu naudu? Lai dabūtu līdzfinansējumu, jāuztaisa projekts, bet projekts maksā ne lēti ar visiem saskaņojumiem,” saka jelgavnieks Modris.
Kā seminārā par ūdens apsaimniekošanu stāsta uzņēmumā “Jelgavas ūdens”, pilsētā pieslēgties centralizētajai kanalizācijai varot gandrīz ikviens. Tomēr visa pašvaldības piešķirtā nauda līdzfinansējumam pēdējos gados netiekot izmantota. SIA “Jelgavas ūdens” tehniskās daļas vadītāja Tatjana Valtere: “Šobrīd ir ap 500 mājsainiecībām, kam ir iespēja tieši pieslēgties, kam ir Kohēzijas vai citu projektu ietvaros izbūvēti tīkli ar atzariem pie īpašumu robežām.”
Arī decentralizētās kanalizācijas sistēmas privātmājās var neradīt piesārņojumu, tomēr tām jābūt atbilstoši sakārtotām un hermētiskām. Jelgavas valstspilsētas Vides pārvaldības speciāliste Jolanta Ližus: “Realitātē ir tā, ka mums ir reģistrētas apmēram 2700 sistēmas. Mums diemžēl būtu nepieciešams vēl reģistrēt aptuveni 40%, no reģistrētajām ir apsekotas 1800, atbilstība ir tikai 30% gadījumu.”
Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka decentralizētajām tualētēm jābūt reģistrētām pašvaldību reģistros un sakārtotām atbilstoši noteikumiem, stājās spēkā 2017. gadā. Noteikumi neattiecas uz aluku viensētām.
