Pieci Rudzātu vidusskolas absolventi nodibinājuši jaunu stipendiju, kas paredzēta tieši vidusskolas posma jauniešiem. Tādā veidā absolventi pauž nostāju, ka izglītības iestādei ir jāsaglabā vidusskolas statuss. Šobrīd skolu plānots pārveidot par pamatskolu, ņemot vērā, ka vidusskola neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajam finansēšanas modelim.
Rudzātu vidusskolā klātienē šobrīd mācās 103 skolēni, no kuriem 24 ir 10. līdz 12. klašu audzēkņi. Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas finansēšanas modelim tas ir nepietiekams skaits, lai izglītības iestāde varētu pastāvēt kā vidusskola. Tādēļ Līvānu novada pašvaldība plāno skolu reorganizēt, to pārveidojot par pamatskolu. Rudzātu vidusskolas 9. klases skolniece Luīze: “Man tas ļoti nepatīk, jo es biju plānojusi, ka es līdz 12. klasei palikšu te, man ir ļoti labi, man pie mājām ir skola, tāpēc plāni ir mainījušies, ļoti nepatīk. Bēdīgi.”
Rudzātu vidusskolas matemātikas skolotāja Veneranda Spriņģe: “Spriežot pēc pašreizējās Izglītības un zinātnes ministrijas nostādnes, skolas laukos vispār nav vajadzīgas, jo, tiklīdz nolikvidē vidusskolas posmu, tā pārējie mazie bērni pavelkas projām – ar vecākiem, brāļiem un māsām aiziet prom uz pilsētu. It kā vainas nebūtu nekādas, bet tajā pašā laikā ļoti bēdīgi, ka lauki tiek iztukšoti un mūsu viedais ciems pārvērtīsies par tukšo ciemu.”
Nedaudz pozitīvisma šajā trauksmainajā laikā izglītības iestādes kolektīvam devusi ziņa, ka pieci Rudzātu vidusskolas absolventi – Vītolu fonda bijušie stipendiāti – ir nodibinājuši stipendiju Rudzātu vidusskolas jauniešiem. Stipendija ir domāta tieši vidusskolas posma audzēkņiem. Pirmās stipendijas tiks piešķirtas februārī par mācību sasniegumiem aizvadītajā semestrī. No februāra līdz jūnijam ik mēnesi 10. klases centīgākais skolēns saņems 50 eiro, 11. klases skolēns – 60 eiro, bet 12. klases skolēns – 70 eiro lielu stipendiju.
Rudzātu vidusskolas absolvents, stipendijas idejas autors Jānis Bruģis: “Ļoti daudzi jaunieši domā, ka viņi nevar iet mācīties vai viņi dzīvē neko nevar sasniegt, un viņi ir nolemti palikt laukos. Stipendijas galvenā pamatdoma ir tāda, ja tu mācies, ja tu investē sevī, tu noteikti vari sasniegt daudz. Tas bija arī tāds kā žests no mūsu puses, ka savējie savējos atbalsta, laukos vidusskolas ir nepieciešamas.”
Rudzātu vidusskolas direktore Valentīna Vaivode: “Ļoti žēl, ka pašreiz tā stipendija ir liekas kā aizejošā vilcienā, jo ir skolas reforma, kas nāks. Mēs vēl visi ļoti ceram, ka varbūt līdz septembrim kaut kas mainās. Ja runājam par kvalitāti, tad, es domāju, ka mēs esam pierādījuši, ka kvalitāte mums ir. Es tikko pārskatīju pagājušā mācību gada centralizētos eksāmenus. 9. klase angļu valodā klātienē 80 procenti vidējais klasē, kad valstī bija tikai pie 67. Un tad, kad bija lielā brēka par matemātiku, mums matemātikā bija 62 procenti, valstī tikai 51 procents.”
Valstī bieži dzirdētās runas par to, ka lauku skolās nevarot iegūt pietiekami kvalitatīvu izglītību, pedagogus aizvaino. Rudzātu vidusskolas jauniešu sasniegumi eksāmenos un mācību priekšmetu olimpiādēs apliecina, ka arī lauku vidusskolas spēj sagatavot izcilus skolēnus. Rudzātu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Lilita Rudzāte: “Kāpēc neviens negrib aprēķināt, cik pilsētas skolas vecāki atdod naudu privātskolotājiem? Izpētiet, lūdzu, žurnālisti! Un paprasiet lauku skolai, cik no ģimenes budžeta atdod privātskolotājiem! Un tad paskatīsimies. Ja izrādīsies, ka tiešām lauku bērni dzīvo tikai no privātskolotāju žēlastības, es kā skolotāja nevienu neesmu iemācījusi, tad veriet mūs ciet, tad tiešām nav vajadzīgs!”
Ņemot vērā, ka skolas nākotne ir neskaidra, absolventi ir nolēmuši jauno stipendiju nodrošināt arī tad, ja Rudzātu skolā vairs nebūs vidusskolas klašu. Tādā gadījumā stipendijas saņemtu Rudzātu jaunieši, kuri vidējo izglītību apgūst citās skolās, bet kuri iepriekš ir mācījušies Rudzātu vidusskolā. Absolventu apņēmība ir vēl viens piemērs tam, cik daudz var paveikt cilvēki, kuri izglītību ieguvuši lauku skolā.
