Vai jūs zināt, kas ir hidroponika? Tā ir audzēšanas metode, kurā neizmanto augsni, bet gan ūdeni, kas bagātināts ar barības vielām. To sauc arī par nākotnes lauksaimniecību, jo tā ir videi draudzīga un efektīva. Tieši šādu metodi salātu un garšaugu audzēšanai izvēlējušies Jānis un Elīna Birzkalni, kas saimnieko “Augšbirzēs” Saulkrastu novada Sējas pagastā. 

Pagaidām ģimene savu saimniekošanu sauc par hobiju. Lai gan četri plēves tuneļi, kuros aug vasaras un rudens avenes, zemenes un dažādi zaļumi šķiet gana nopietna saimniecība, kas arī prasa daudz darba. Reiz ar telefona aplikācijas palīdzību pārbaudījuši - dienā dažādus saimniecības darbus veicot, nostaigāti 25 kilometri. Taču sācies viss ar Jāņa mammas ideju par aveņu audzēšanu. “Šeit bija zemes gabals, ko nopirkām jaunības trakumā. Aizaudzis viss ar krūmiem un zāli, nekas īsti netika darīts. Tad mamma palūdza vienu gabalu, kur iestādīt avenes - paaudzēt, aizvest uz tirdziņu, lai būtu ko darīt. Protams, gājām palīgā. Pēc kāda laika arī Elīnas mamma izdomāja, ka viņa varētu te iestādīt avenes, varbūt vēl kaut ko,” stāsta Jānis. Tā nu dažu gadu laikā īpašumā iekopti vairāki nelieli lauciņi, līdz reiz viņš pieaicināts palīgā avenes nolasīt. “Es skatos - nekā tur nav, mazas tās ogas. Tāds bezjēdzīgs darbs.”

Jānis, zinot, ka kolēģis īstenojis Eiropas atbalstītu projektu un uzcēlis tuneļus tieši aveņu audzēšanai, devies pie viņa ciemos, un sapratis, ka ko līdzīgu var sameistarot paša spēkiem. “Pa ziemu pirmo garo tuneli sametināju, pavasarī uzstādījām un iestādījām pirmās avenes. Tad nākamajā ziemā nebija miera, un likām vēl klāt. Tuneļu malās bija kastes, kurās mūsu mammas audzēja dažādus salātus, zaļumus, dilles, ko arī deva prom uz tirdziņu. Un tad, kad to bilanci sākām skatīties, izrādījās, ka dārzeņiem ir labi rādītāji. Pat labāki nekā dārgajām avenēm.” 

Tā arī nonākuši līdz salātu audzēšanai nopietnākos vairumos, pielietojot hidroponikas sistēmu. Turklāt Jānis sapratis, ka šim mērķim gluži labi var pielāgot plastmasas caurules, kas domātas kanalizācijas sistēmām. Jāņa pamatdarbs ir saistīts ar apkures sistēmu ierīkošanu, un tur arī aizguvis ideju par cauruļu pielietošanu dārzkopībā. “Klasiskā audzēšana varbūt ir pārāk garlaicīga, tāpēc piesaistu savu profesiju, lai ir nedaudz intersantāk. Šo siltumnīcu Eiropa drusciņ palīdzēja finansēt, bet pārējais viss ir pašu darbs.” 100 metru garajā tunelī izvietoto cauruļu kopgarums ir ap diviem kilometriem. Tajās saurbti 11 tūkstoši caurumu, kuros kuplo salāti un citi zaļumi. Kādi tad ir ieguvumi, izmantojot šādu audzēšanas metodi? Jānis un Elīna stāsta - nozīmīga priekšrocība ir tā, ka nav jālieto nekādi augu aizsardzības līdzekļi. “Pa caurulēm cirkulē barības vielu šķidrums, augi caur saknēm saņem to, ko viņiem vajag, un uz lapām ūdens nenonāk. Tās ir pilnīgi tīras. Ņem un ēd! Pagaidām ir sasēts viss no visa kā, jo mēs nezinām, kas mums labāk padosies un ko mums vairāk prasīs. Tāpēc tādi raibi galdi sanākuši.” Hidroponikas sistēma būtiski ietaupa arī ūdeni, jo tas cirkulē pa caurulēm. “Ja ir jālaista dobes, tad ūdens aiziet zemē,” atzīst J. Birzkalns. 

Tāpat šādi pie ražas var tikt ātrāk un tā ir lielāka. Elīna norāda uz vēl vienu priekšrocību - nav jācīnās ar dažādām augu slimībām. “Augs nepaspēj saslimt. Ātri izaug, novācam ražu, un nesākas nekādas miltrasas vai kas tamlīdzīgs. Produkts ir tīrs.” Audzētāji gan atzīst, ka viņiem vēl daudz jāmācās. Dažkārt arī no savām kļūdām, jo ar šo jomu iepriekš neviens no viņiem nav bijis saistīts. Elīna ir māksliniece, un smejas, ka redzot, cik skaista redīsu bunte salasīta, pirmā doma ir to uzgleznot. “Esam izkāpuši pilnīgi no savām kurpēm, bet galvenais, ka mums ļoti patīk tas, ko darām.” 

Ģimene dzīvo netālajos Saulkrastos, un Elīna teic, tas ir pat labi, ka Augšbirzes ir viņu darba, ne māju vieta, citādi nebūtu, kur atvilkt elpu. Tiesa, pamazām ir arī plāns šo visu no hobija pārvērst par pamatdarbu, jo pieprasījums tieši pēc zaļumiem ir liels. Un nu jau padomā vēl kāda iecere, kā vienkāršot izaudzētā realizāciju. Elīna norāda, ka liela problēma ir darbaspēka piesaiste, tāpēc viņi rīkos zaļumu pašlasīšanu. “Mums ir tāds mazais sapnis ieviest šeit pašapkalpošanos. Cilvēki atnāk ar groziņu, salasa sev zaļumus, odziņas, samaksā naudiņu un brauc mājās. Un neviens to produktu pirms viņiem nav aizticis, viss ir tīrs. Tad arī mums nav vajadzīgi darbinieki.”

Jānis un Elīna arī atzīst - tas, kas līdz šim paveikts nav bijis iespējams bez draugu, radu un tuvākās ģimenes atbalsta. Tāpēc viņi visiem ir no sirds pateicīgi, it īpaši savām mammām un Elīnas tētim, kas katrs uzņēmušies dažādus pienākumus, un viens otru atbalsta visos darbos.